Kārlis Ulmanis neapšaubāmi ir viena no XX gadsimta Latvijas ievērojamākajām personām. Pozitīvā vai negatīvā aspektā – tas ir katra paša ziņā, bet es uzskatu, ka vēsturē K. Ulmanis tomēr ir iegājis kā pozitīvais tēls, kas ieguldījis savu dzīvi Latvijas attīstībā.
Kārlis Ulmanis – fašistiskā režīma dibinātājs. Šādu frāzi var izlasīt visās Padomju laikā izdotās Latvijas vēstures grāmatās. Iemesls – K. Ulmaņa veiktais valsts apvērsums 1934.gada 15.maijā, kura rezultātā izveidojās autoritatīvs režīms ar vadoni – tajā laikā vēl Ministru prezidentu Kārli Ulmani priekšgalā. “Bet Rietumu tiesību izpratnē tas nozīmēja, ka Latvija pēc 16 gadu pastāvēšanas beidz eksistēt kā tiesību valsts”1. Cik tiesiski pamatots bija pats apvērsums – lielas diskusijas vairs nepastāv. Tomēr, lai novērtētu, vai K. Ulmanim bija tiesības sagrābt (to grūti nosaukt savādāk) valsts varu savās rokās, ir jāapskata tā laika (konkrētāk no divdesmito gadu vidus līdz trīsdesmito gadu sākumam) situācija un apstākļi, kas lika Ministru prezidentam izšķirties par šo soli.…
