-
Darījuma nostiprināšana zemesgrāmatā
2016 - 2020 years
| Nr. | Chapter | Page. |
| IEVADS | 3 | |
| 1. | ZEMESGRĀMATAS BŪTĪBA UN DARBĪBA | 4 |
| 1.1. | Nostiprināmo darījumu juridiskie aspekti | 5 |
| 1.2. | Svarīgākie normatīvie akti | 7 |
| 2. | DARĪJUMA NOSTIPRINĀŠANAS ZEMESGRĀMATĀ KĀRTĪBA | 13 |
| 2.1. | Pirkuma līgums | 16 |
| 2.2. | Dāvinājuma līgums | 17 |
| 2.3. | Uztura līgums | 18 |
| SECINĀJUMI UN PRIEKŠLIKUMI | 20 | |
| IZMANTOTO AVOTU UN LITERATŪRU SARAKSTS | 21 |
SECINĀJUMI UN PRIEKŠLIKUMI
Zemesgrāmatu likums ir pieņemts samērā sen, un gan īpašuma veidi, gan darījumu veidi laika gaitā ir mainījušies, tāpēc pastāv daudz normatīvo aktu, kuri jāievēro, veicot nekustamā īpašuma nostiprināšanu zemesgrāmatā. Lai mazinātu birokrātisko slogu, izveidota datorizētā zemesgrāmata un izveidota elektroniskā datubāze, kura mazina nepieciešamību pieprasīt izziņas papīra formātā. Autora prāt, lai veicinātu vēl efektīvāku zemesgrāmatu darbu, visām valsts iestādēm būtu ieteicams veidot sadarbību savstarpējai pieejai datorizētām datu bāzām, lai pēc nepieciešamības informāciju varētu iegūt elektroniski.
Autora aprakstītie darījuma ar nekustamo īpašumu nostiprinājumi zemesgrāmatā ir labi nostabilizējušies praksē, taču jāatzīmē šo procedūru sarežģītība un garais birokrātiskais process. Pat, ja ir zināmas vadlīnijas par svarīgākajiem zemesgrāmatā iesniedzamajiem dokumentiem, var gadīties nestandarta situācijas, kuras prasa savādākus risinājumus un papildu dokumentus. Ierindas pilsonim pārzināt visus normatīvos aktus, likumus un procesus, lai sekmīgi veiktu darījuma nostiprināšanu zemesgrāmatā, ir neiespējami. Tāpēc būtu nepieciešams izveidot vai nu elektroniski pieejamu rokasgrāmatu, kura tiktu atjaunota, ja mainās normatīvie akti vai likumi, vai arī konsultatīvo dienestu, kurš sniegtu nepieciešamo informāciju.
Autors izskatot trīs darījuma veidus, kuri tiek nostiprināti zemesgrāmatā secināja, ka lielākā daļa datu, kuri nepieciešami nekustama īpašuma un ar to saistīto tiesību nostiprināšanai zemesgrāmatā, ir pieejami valsts un pašvaldību informācijas sistēmās, taču pašreiz spēkā esošie normatīvie akti paredz šo datu iesniegšanu papīra formā. …
Visos laikos personai ir bijusi nepieciešama dzīvesvieta, kura tiek ne vien iegūta īpašumā, bet arī nomāta, īrēta, mantota vai dāvināta. Īpašums var būt dzīvoklis, māja, māja ar zemi, tas var būt kā pilsētā tā laukos. Savukārt atzīme par sev piederošo nekustošo īpašumu mūsu valstī noteiktā kārtībā ir jāreģistrē zemesgrāmatā, jo tikai tā tiek atzītas likumīgas tiesības uz īpašumu. Katras ieinteresētas personas pienākums ir pašai vērsties attiecīgajā zemesgrāmatu nodaļā ar lūgumu nostiprināt sev pienākušās tiesības, jo zemesgrāmata darbojas pēc pasivitātes principa, tās pieņem lēmumus par kādas personas tiesību uz nekustamo īpašumu nostiprināšanu tikai pēc ieinteresētās personas pieteikuma. Pirms darījums tiek nostiprināts zemesgrāmatā, ievērojot Latvijā pastāvošo likumdošanu un normatīvo aktu noteikumus un atkarībā no nostiprināmā darījuma veida ieinteresētajai personai jābūt informētai par dokumentu, izziņu un datu kopumu, kuri jāiegūst, lai darījumu varētu iesniegt un nostiprināt zemesgrāmatā. Dažādiem nekustamajiem īpašumiem šis dokumentu kopums un sagatavošanās process var būt dažāds. Līdz ar to autors savā referātā apskatīs zemesgrāmatas būtību, nostiprināmo darījumu juridiskos aspektus, svarīgākos normatīvos aktus, kā arī darījuma nostiprināšanas zemesgrāmatā kārtību pie tādiem līgumiskiem darījuma veidiem ar nekustamo īpašumu kā pirkuma līgums, dāvinājuma līgums un uztura līgums.
Koledžas darbs.
