Attīstoties renesanses kultūrai, ar vien dziļāk tika izprasts antīkais mantojums. Agrīnajai renesansei antīkais bija vēl tikko saredzams ideāls, bet dižrenesanse jau tam pietuvinājusies un realizē tā galvenos principus. Dižrenesanses izcilā meistara gleznotāja, tēlnieka, arhitekta un dzejnieka Mikelandželo Buanoroti ( 1475 – 1564) darbi un sasniegumi ir izcili. Viņa marmorā veidotās statujas iespaido ar plastiskas formas varenību un gaismēnu rotaļu.
Es izvēlējos salīdzināt un iedziļināties divos Mikelandželo darbos. “Kristus apraudāšana” (Pietā). Var jau būt, ka tā nav laba izvēle aprakstīt viena autora darbus, bet šajā gadījumā darbi ir veidoti ar laika atstatumu.…
