Valstīs ar demokrātisku politisko iekārtu liela nozīme ir tam, kā un cik lielā mērā tiek ievērotas vispārējās cilvēktiesības. “ Cilvēka tiesību kā valsts un starptautisko tiesību attīstība ir cieši saistīta ar visas sabiedrības un tās demokrātisko institūtu vēsturi.”1 Lielākā daļa cilvēktiesību pamatprincipu, kas pastāv demokrātiskā sabiedrībā, ir radušies un pastāv jau kopš senās sabiedrības laikiem. Laika gaitā cilvēktiesības ir attīstījušās un pilnveidojušās, tādēļ mūsdienās tās ir katras demokrātiskas valsts neatņemama sastāvdaļa.
Cilvēktiesību aizsardzība ir kļuvusi par vienu no tiesiskas valsts svarīgākajiem principiem. Tas nosaka nepieciešamību nostiprināt šo principu visaugstākajā līmenī- valsts pamatlikumā.2
Ikviena demokrātiska valsts savā konstitūcijā satur nodaļu, kurā ir norādītas cilvēka pamattiesības. Arī Latvijas Republikas Satversmē, kopš 1998. gada 6. novembra, ir iekļauta nodaļa par cilvēka pamattiesībām.
Lai veicinātu cilvēka un pilsoņa pamattiesību un pamatbrīvību ievērošanu, Latvijas Republikā ir izveidots un pastāv Valsts cilvēktiesību birojs.
Patstāvīgā darba tēmu esmu izvēlējusies, lai iepazītos un tuvāk izpētītu Valsts cilvēktiesību biroja struktūru un kompetenci. Saistībā ar to, iepazīties arī ar tādu cilvēktiesību aizsardzības institūciju kā ombudsmens, kas savā būtībā ir līdzvērtīgs Valsts cilvēktiesību birojam. Tajā pašā laikā, lai novērtētu to, cik svarīgs ir pats cilvēktiesību princips un būtība mūsu valstī un citur pasaulē.
Patstāvīgā darba mērķis un uzdevums ir izanalizēt Valsts cilvēktiesību biroja kā galvenās cilvēktiesību aizsardzības institūcijas struktūru un darbības kompetenci. Darba noslēgumā dodot kodolīgu galveno pamatprincipu uzskaitījumu.…
