Secinājumi.
• Fokusgrupu diskusiju vēsture nav konkrēti nosakāma, daži autori uzskata, ka šī metodes attīstība ir datējama ar 20. gadsimta vidus posmu., citi, ka šī metodes pirmā izmantošana meklējama jau 20. gadsimta sākumā.
• Fokusgrupu diskusijās var pielietot gan strukturētās, gan daļēji strukturētās, kā arī nestrukturētās un padziļinātās interviju metodes.
• Nevisas cilvēku „grupu” sarunas var saukt par fokusgrupām.
• Fokusgrupa sastāv no diviem elementiem – respondentiem – cilvēkiem, kuri atbild uz jautājumiem un izsaka viedokli un moderatora – cilvēka, kurš vada diskusiju un uzdod jautājumus.
• Fokusgrupas kļuva par nozīmīgu pētījuma metodi, pateicoties mārketinga pētījumiem.
• Fokusgrupas mārketinga pētījumos var izmantot, lai:
• Radītu hipotēzes
• Izpētītu viedokļus, attieksmes un īpašības
• Testēt jaunas produktu idejas
• Novērtētu produkta reklāmu.
• Identificētu un testētu apšaubāmus (questionnaire) produktus.
Nobeigums.
Darbā apskatīta fokusgrupu attīstības vēsture, kā arī galvenie elementi, tāpat, apskatīta arī fokusgrupu pielietošana mārketinga pētījumos, tā tikusi ilustrēta ar konkrētiem piemēriem.
Darbā tika pielietotu vairāku autoru darbi – tie bija gan akadēmiskie rakstnieki, gan mārketinga un reklāmas speciālisti un žurnālisti, kas specializējušies mārketingā.
Darba veikšanā tika izvēlētie gan drukātie, gan interneta materiāli.
…
