Author:
Evaluation:
Published: 02.12.2021.
Language: Latvian
Level: College/University
Literature: 13 units
References: Used
  • Research Papers 'Tiesu komunikācijas stratēģija Latvijā', 1.
  • Research Papers 'Tiesu komunikācijas stratēģija Latvijā', 2.
  • Research Papers 'Tiesu komunikācijas stratēģija Latvijā', 3.
  • Research Papers 'Tiesu komunikācijas stratēģija Latvijā', 4.
  • Research Papers 'Tiesu komunikācijas stratēģija Latvijā', 5.
  • Research Papers 'Tiesu komunikācijas stratēģija Latvijā', 6.
  • Research Papers 'Tiesu komunikācijas stratēģija Latvijā', 7.
  • Research Papers 'Tiesu komunikācijas stratēģija Latvijā', 8.
  • Research Papers 'Tiesu komunikācijas stratēģija Latvijā', 9.
  • Research Papers 'Tiesu komunikācijas stratēģija Latvijā', 10.
  • Research Papers 'Tiesu komunikācijas stratēģija Latvijā', 11.
  • Research Papers 'Tiesu komunikācijas stratēģija Latvijā', 12.
  • Research Papers 'Tiesu komunikācijas stratēģija Latvijā', 13.
  • Research Papers 'Tiesu komunikācijas stratēģija Latvijā', 14.
  • Research Papers 'Tiesu komunikācijas stratēģija Latvijā', 15.
  • Research Papers 'Tiesu komunikācijas stratēģija Latvijā', 16.
  • Research Papers 'Tiesu komunikācijas stratēģija Latvijā', 17.
  • Research Papers 'Tiesu komunikācijas stratēģija Latvijā', 18.
Table of contents
Nr. Chapter  Page.
  IEVADS    3
1.  Pamatjēdzienu definēšana    5
2.  Tiesu komunikācijas tiesiskais regulējums    8
3.  Tiesu un mediju komunikācijas situācija Latvijā    11
  NOBEIGUMS    13
  Izmantot avotu un bibliogrāfijas saraksts    14
Extract

NOBEIGUMS
Apskatot tiesu komunikācijas jautājumu no vairākiem aspektiem, rodas vairāki svarīgi secinājumi. Rezultātā, atbildot uz ievadā uzdoto pētījuma jautājumu, izriet sekojošas tēzes.
Latvijas tiesiskais regulējums, kas norāda uz informācijas plūsmas nosacījumiem, ir sarežģīts, pārlieku strukturizēts un neviennozīmīgs. Tas iezīmē pamatnostādnes tiesu informācijas izpaušanai, taču kopsakarā tiesiskais regulējums nav vienots un tas konkrēti nenorāda uz avotiem, kur vienkāršie sabiedrības locekļi, kuru darbs nav saistīts ar Latvijas jurisprudenci, varētu iegūt informāciju par tiesu nolēmumiem u.c. aktualitātēm saistībā ar tiesu institūciju.
Balstoties uz savu pieredzi, arī autore var piemetināt to, ka bieži vien informācija par tiesu darbu ir jāmeklē caur dažādiem sarežģītiem avotiem, kas aizņem vairāk laika nekā būtu pieļaujams. Ir saprotams, ka tiesu sistēma ir sarežģīta un daudzpusīga nozare, taču virzoties arvien tālāk tehnoloģiju attīstītajā laikmetā, šķiet, ka ir iespējami arī efektīvāki un laikietilpīgāki risinājumi informācijas plūsmai. Turklāt, vairāku mājaslapu, oficiālo ziņotāju un publikāciju uzturēšana viennozīmīgi prasa lielāku darbu nekā apvienotas sistēmas uzturēšana.
Kā vienu no nozīmīgākajiem secinājumiem, autore uzskata tekstu interpretāciju. Tiesas sniegtā informācija tiek izkropļota, ja to tālāk sabiedrībai nodod nesagatavoti informācijas nesēji un galu galā attiecīgo informāciju (jau izkropļotā veidā) saņem nesagatavoti adresāti. Preses relīzes, protams, ir viens no iespējamiem risinājumiem, bet arī tās tiek rakstītas juridiski korektā valodā. Tātad dažādi sagatavoti lasītāji tās var izlasīt atšķirīgi.
Rezultātā, autores priekšlikums ir veicināt žurnālistu apmācību kursu, kurā kodolīgi paskaidroti būtiski tiesas procesu komentēšanas principi un tiek sniegtas nelielas juridisko terminu priekšzināšanas, lai mazinātos nepareizās interpretācijas iespējamība, kad žurnālisti saņem informāciju no tiesnešiem vai tiesas priekšsēdētāja. Tiesneši šajā ziņā ir kompetenti, jo Tiesnešu mācību centrs nodrošina lekcijas par komunikācijas ētiku, metodēm un formām.

Author's comment
Atlants