Juridiskais pozitīvisms

Jēdziens “pozitīvisms” rodas 19. gs. Francijā. Tas apzīmē tādu filozofijas ievirzi, kas tiecas uz skaidrām un patiesām zināšanām, balstītām uz faktiem.
Pozitīvismam raksturīga orientācija uz zinātni – scientisms, par ideālu izvirzot dabaszinātnisko skatījumu uz pasauli.
Pozitīvisti neatbalsta filozofiski metafiziskas zināšanas, kam nav tiešas saistības ar empīrisko realitāti. Centās noskaidrot likumsakarības, saskaņā ar kurām darbojas sabiedrība, un, noskaidrojot šīs likumsakarības, pozitīvisms tiecas atrast mehānismu, kā regulēt sabiedrību un tās darbības traucējumus.
Pozitīvisms apgalvo, ka izziņā nav iespējams iziet ārpus novērošanai pieejamās objektīvās pasaules – un līdz ar to, zināšanas nav atrodas ārpus zinātnes (respektīvi, zinātniskās metodes pielietošanas) robežām.
Vārda “pozitīvs” nozīmes ir šādas:
faktiskais un noderīgais, ar ko ir arī izteikta teorijas un prakses nošķirtības pārvarēšana; drošticamais atšķirībā no neiespējamības izlemt metafiziskus jautājumus; precīzais, konstruktīvais; arī relatīvais absolūtisma pretenziju vietā.
Pozitīvisma sistēmu 19. gs. dibināja Ogists Konts (1798-1857; Francija) ar savu galveno darbu “Apcerējums par pozitīvo filozofiju”. Viņš balstās uz Bēkona mācību par pozitīvajām zināšanām, t.i. acīmredzamībām, kas mums dotas tieši tā, kā tās parādās pieredzē. Jēdziens “pozitīvās zināšanas” tiek lietots, lai tās pretstatītu sholastiskiem, prāta radītiem un uz faktiem nebalstītiem apgalvojumiem. Pēc empīriķu domām, šīs atziņas nav smeltas acīmredzamajā, pozitīvajā pieredzē. Turpretī atziņas, kuras izstrādā fizika un mehānika, ir pieskaitāmas pie pozitīvajām, jo tās balstās uz novērojamiem faktiem. Pozitīvas zināšanas ir tās, kuras cilvēkam ir noderīgas.
Juridiskais pozitīvisms ir izveidojies XIX gadsimta vidū, angļu tiesību zinātnieka Dž.Ostina un vācu tiesību zinātnieka K.Bergboma ideju ietekmē.
K. Bergboms – vācu tiesību zinātnieks uzskatīja, ka tiesības, kas patiesi funkcionē kā tiesības (pēc principa “likums ir likums”) ir cilvēku attiecību pamats jebkurā sabiedriskā iekārtā – “jebkuru tiesību būtība ir tā, ka tās darbojas”.…