Sakarā ar to, ka nemitīgi turpinās sabiedrisko attiecību attīstības process, nepārtraukta pilnveidošanās noris arī tiesību jomā. Normatīvo tiesību aktu hierarhija kalpo tiesību varas nodrošināšanai, kas ir viens no tiesiskas varas pamatiem, un arī tā ir pakļauta jauninājumiem. Latvijā normatīvo aktu hierarhija laikā pēc neatkarības atgūšanas ievērojamākās izmaiņas pieredzēja līdz ar pievienošanos Eiropas Savienībai, kad notika dažādu starptautisku līgumu akceptēšana un to iekļaušana LR normatīvo aktu hierarhijā.
Normatīvi akti jeb normatīvie tiesību akti ir rakstiski juridiski akti, kurus izdod kompetentas valsts iestādes. Jau pat termins stur vārdu “normatīvi”, kas norāda uz to, ka normatīvie akti satur tiesību normas. Tiesību normas ir vispārobligāti uzvedības noteikumi. Pie normatīvajiem aktiem pieder, piemēram, konstitūcijas, kodeksi, likumi, noteikumi, instrukcijas utt. Viena no normatīvo aktu pazīmēm ir tas, ka normatīvo aktu spēks attiecas nevis uz konkrētu attiecību, bet gan uz kādu sabiedrisko attiecību veidu. Vēl jāmin, ka normatīvie akti ir adresēti jebkuram sabiedrisko attiecību subjektam un var tikt piemēroti vairākkārtīgi.
Normatīvie akti jāizstrādā precīzi un rūpīgi, lai viens otru nedublētu un nebūtu pretrunīgi, jo normatīvie akti ir tie, kas valstī nodrošina likumības režīmu. Tieši šī iemesla dēļ normatīvo aktu formulējumiem jābūt precīziem, lai nepieļautu to dažādu interpretēšanu un pielietošanu atkarībā no situācijas.
Par normatīvo aktu paveidu atzīstami arī normatīvie līgumi, kuri no lielākās daļas normatīvo aktu atšķiras ar faktu, ka šos normatīvos aktus rada divi vai vairāki tiesību subjekti. Tipisks normatīvo līgumu piemērs ir Starptautiskie līgumi.
…
