Ja personai A būtu pierādījumi, ka persona B lietu no viņa ieguvusi prettiesīgā ceļā no viņa paša, tad būtu piemērojama Civillikuma 917.pants, ka paredz „Ja atbildētājs pierāda, ka prasītājs valdījumu ieguvis no viņa paša prettiesīgi (909. p. 2. d.), tad prasītāja sūdzība atraidāma.”, taču, ja lietas valdījums prettiesīgi iegūts no kādas trešās personas, tad šis pats likuma pants paredz, ka „atbildētāja ieruna, ka prasītājs valdījumu ieguvis prettiesīgi no trešās personas, nav jāievēro.”.
Savukārt personu A un B domstarpības par lietas valdījuma tiesību iespējams risināt ar Civillikuma 919.pantā noteikto kārtību: „Ja divas personas reizē apgalvo, ka viņas abas valda vienu un to pašu lietu, un abas atsaucas uz darbību, no kuras secina savu vēl turpinošos valdījumu, tad aizsargājams tās personas valdījums, kura pierāda, ka tagadējā laikā valda tiesīgi (909. p. 2. d.). Bet ja no abpusējiem norādījumiem nevar noteikti pārliecināties, kurai pusei tajā laikā pieder tiesīgs valdījums, tad priekšroka dodama vecākam valdījumam, vai tam, kas dibināts uz tiesiska pamata.”
…
Studiju kurss „LIETU (ĪPAŠUMA) TIESĪBAS” Personu A un B starpā pastāv domstarpības par lietas piederību. Nevienam no viņiem nav uz doto lietu īpašumtiesības. Lieta pašlaik atrodas B faktiskajā valdījumā. Persona A nolemj lietu slepeni iegūt savā valdījumā un tāpēc personai B nezinot paņem lietu. Vai A ir ieguvusi valdījumu? Kādas tiesības ir B, lai aizsargātu savu valdījumu? Kādas tiesības iegūtu A, ja B būtu valdījumu ieguvis prettiesīgi. Latvijā valdījuma tiesību pamats noteikts Latvijas Republikas Civillikumā. Ar jēdzienu lietas valdījums Civillikuma izpratnē saprot faktisko varu pār lietu.
