Jūras tiesības ir tiesību normu kopums, kas regulē starptautiskās attiecības, kuras rodas jūras izmantošanas gaitā, respektīvi , jūras izplatījuma tiesisko režīmu [1,188].
Cilvēce savas attīstības gaitā jūru (Pasaules okeānu) apguva, pakāpeniski paplašinot tajā savu darbības sfēru. Sākotnēji jūras tiesības uz paražu tiesību pamata regulēja kuģniecības, vēlāk- jūras kara, mazāk- zvejniecības tiesības. Pakāpeniski tās sāka reglamentēt zvejniecību, bet, attīstoties tehnoloģijai, arī jūras dibena resursu ieguvi. Līdz ar kara tehnikas attīstību jūras tiesības sāka reglamentēt sarežģītus jūras kara un bruņojuma izvietojuma jautājumus. Patlaban jūras tiesības pārvērtušās augošā, sarežģītā, cieši saistītā daudzu desmitu universālu, daudzpusīgu starptautisku līgumu veidotā visaptverošā sistēmā.
Jūras tiesības regulē starptautiskās publiskās, starptautiskās privāttiesības un valstu iekšējās tiesības. Tās kodificēja jau senajos laikos romiešu tiesībās, viduslaikos- dažādos kodeksos, kā, piemēram, Vasilika kodeksā, Jeruzalemes asīzēs, Hanzas kodeksos u.c., kuri apkopoja starptautiskās paražu normas.…
