Author:
Evaluation:
Published: 05.02.2021.
Language: Latvian
Level: Secondary school
Literature: 6 units
References: Not used
  • Research Papers 'Klimata izmaiņu ietekme uz sugu izplatību, ekoloģiski plastiskās izspiež ekoloģi', 1.
  • Research Papers 'Klimata izmaiņu ietekme uz sugu izplatību, ekoloģiski plastiskās izspiež ekoloģi', 2.
  • Research Papers 'Klimata izmaiņu ietekme uz sugu izplatību, ekoloģiski plastiskās izspiež ekoloģi', 3.
  • Research Papers 'Klimata izmaiņu ietekme uz sugu izplatību, ekoloģiski plastiskās izspiež ekoloģi', 4.
  • Research Papers 'Klimata izmaiņu ietekme uz sugu izplatību, ekoloģiski plastiskās izspiež ekoloģi', 5.
  • Research Papers 'Klimata izmaiņu ietekme uz sugu izplatību, ekoloģiski plastiskās izspiež ekoloģi', 6.
  • Research Papers 'Klimata izmaiņu ietekme uz sugu izplatību, ekoloģiski plastiskās izspiež ekoloģi', 7.
  • Research Papers 'Klimata izmaiņu ietekme uz sugu izplatību, ekoloģiski plastiskās izspiež ekoloģi', 8.
  • Research Papers 'Klimata izmaiņu ietekme uz sugu izplatību, ekoloģiski plastiskās izspiež ekoloģi', 9.
  • Research Papers 'Klimata izmaiņu ietekme uz sugu izplatību, ekoloģiski plastiskās izspiež ekoloģi', 10.
  • Research Papers 'Klimata izmaiņu ietekme uz sugu izplatību, ekoloģiski plastiskās izspiež ekoloģi', 11.
  • Research Papers 'Klimata izmaiņu ietekme uz sugu izplatību, ekoloģiski plastiskās izspiež ekoloģi', 12.
Extract

Ko mēs varam darīt, lai mazinātu ietekmi uz klimatu un sugu izplatību?
Eiropa Savienības līmenī ir noteikti vairāki rīcības virzieni, kur jāpiekopj, lai valstisķā līmenī cīnītos ar neraksturīgu sugu ienākšanu:
• Novēršana ir vislētākā un vislabākā metode, un tā nozīmē stingrāku robežu kontroli un informācijas apmaiņu reģionālā, valstu un starptautiskā līmenī.
• Ja svešās sugas jau ir pielāgojušās vietējiem apstākļiem, visefektīvākais līdzeklis ir to apkarošana. Lai aptvertu plašus apgabalus, šāda darbība ir centralizēti jākoordinē un jāfinansē.
• Ja apkarošana nav iespējama, jāveic ierobežošana un ilgstoša kontrole, lai apturētu svešzemju sugu tālāku izplatīšanos. Vietējās pašvaldības bieži ir pirmās, kurām jārisina šie jautājumi, un tāpēc tām ir nepieciešams atbalsts (Invazīvās svešzemju sugas 2009).
Latvijas pielāgošanās klimata pārmaiņām stratēģija līdz 2030. gadam paredz vienu no stratēģiskajiem mērķiem: Latvijas daba un kultūrvēsturiskās vērtības tiek saglabātas un klimata pārmaiņu negatīvā ietekme uz tām.
Mērķis ir vērsts uz to, lai pēc iespējas saglabātu sugu bioloģisko daudzveidību, kuru klimata pārmaiņu ietekmē apdraud dažādi riski, tajā skaitā invazīvās svešzemju sugas un dažādi patogēni, un lai pēc iespējas saglabātu vai vismaz nepasliktinātu ekosistēmu stāvokli. Stratēģiskais mērķis ietver arī kultūrvēsturisko vērtību pasargāšanu no klimata pārmaiņu negatīvajām ietekmēm.

Author's comment
Atlants