Tiesu sistēmā, tajā ietilpstošās tiesas nevarētu pastāvēt un darboties bez cilvēkiem, bez reālajiem darba darītājiem, kas darbina tiesu iestāžu mehānismu, kas materiālās un procesuālās normas iedzīvina tiesu praksē. Tie ir tiesneši, tiesas piesēdētāji un pārējās tiesu resora amatpersonas un ierēdņi. Katram no tiesu sistēmā strādājošiem ir izvirzītas noteiktas prasības, proti, noteikts, kas var ieņemt attiecīgo amatu un kādas personas nevar ieņemt amatus tiesu iestādēs. Šie noteikumi nav cilvēktiesību ierobežojumi, bet tie garantē mūsu valstij pastāvošās tiesu sistēmas objektivitāti, nodrošina tiesu varas īstenošanu valstī.
Par tiesnesi Latvijas Republikā var strādāt tikai Latvijas pilsonis; tas ir princips, izraugoties kandidātu tiesnešu amatam. Izraugoties tiesnesi, nav pieļaujama nekāda diskriminācija atkarībā no viņa izcelsmes, sociālā, mantiskā stāvokļa, rases un nacionālās piederības, dzimuma, attieksmes pret reliģiju, nodarbošanās veida un rakstura, politiskajiem un citiem uzskatiem.
Prasība, ka tiesnesim ir jābūt Latvijas Republikas pilsonim, ir pati par sevi saprotama – tiesu valstī var spriest tikai valsts pilsonis – un nav nekādā gadījumā uzskatāma par diskriminējošu pazīmi.…
