Papildus Komerclikuma 149.panta trešās daļas 7.punktā noteiktajam uz nekustamo īpašumu ir attiecināmi arī Civillikumā noteiktie ierobežojumi, tai skaitā kopīpašnieku piekrišana (Komerclikums. 2002: 149). Civillikuma 1068. Panta pirmajā daļā noteikts, ka rīkoties ar kopīpašuma priekšmetu, kā visumā, tā arī noteiktās atsevišķās daļās, drīkst tikai ar visu kopīpašnieku piekrišanu (Civillikums. TREŠĀ DAĻA. Lietu tiesības. 1992: 1068). Minētā tiesību norma nosaka tādu rīcības modeli, kas vienlaikus gan ierobežo, gan arī aizsargā katra kopīpašnieka tiesības uz kopīpašumā esošo lietu.
Civillikuma 1068.panta pirmā daļā un Komerclikuma 149.panta trešās daļas 7.punktā ietvertais regulējums ietekmē Reģistra prasību iesniegt visu kopīpašnieku piekrišanu Sabiedrības juridiskās adrese reģistrācijai kopīpašumā esošajā nekustamajā īpašumā. Līdz ar to, norādām, ka Klientei ir Reģistrā jāiesniedz otra kopīpašnieka rakstiska piekrišana par Sabiedrības juridiskās adreses reģistrēšanu nekustamajā īpašumā.
Juridiskā biroja „Pakts” sniegtais atzinums nevirza un neatrisina Klientes izmaiņu veikšanu Reģistrā. Pārbaudes lietas rezultātā sniegtajam atzinumam ir ieteikuma raksturs.
…
Likumdevēja mērķis ir pasargāt nekustamā īpašuma īpašniekus no situācijas, kad kāda Sabiedrība bez saskaņošanas reģistrē juridisko adresi īpašumā, tā radot īpašniekam apgrūtinājumu. No tā, ka tiesību normā nav tieši ierakstīts, ka būtu nepieciešama visu kopīpašnieku piekrišana, nav izdarāms secinājums, ka kopīpašuma gadījumā nav jāiesniedz visu kopīpašnieku piekrišanas. Minētās tiesību normas mērķis ir nekustamo īpašnieku aizsardzība, no kā izdarāms secinājums, ka, ja nekustamajam īpašumam ir vairāki īpašnieki, tad tiesību normā ietvertā aizsardzība attiecināma uz visiem kopīpašniekiem.
