Asinsatriebība un izpirkuma paražas, bija visu seno tautu sākotnējās Krimināltiesību veidojums. [1;27]Šeit vērojams jau iepriekš minēto virslāņu varas izpausmes,kuri šo vardarbisko pieeju strīdu risināšanai pildīja un attīstīja, nostiprinot un pakāpeniski pārveidojot tās saskaņā ar savām interesēm.Latvijas teritorijā asinsatriebības un izpirkuma paražu paliekas, saskatāmas pat XIII gs.sākumā. Tiek uzskatīts, ka Krimināltiesības piedērēja pie private tiesību jomas, jo nepastāvot publiski organizētai valsts varai, reakcija uz noziedzīgu nodarījumu notika privātā kārtā. Ar laiku bija izveidojušās tādas situācijas, kad atsevišķas dzimtas nepārtraukti karoja, paši pat neatceroties sākotnējos konflikta izcelšanās iemeslus, konkurēt spējīgām rasēm, noteikti iemesls pat nebija vajadzīgs, jo ja ne mantiskā tad spēka ceļā kāds pierādija savu varu.
Bet, kas gan būtu krimināltiesības bez tiesas? Pirmatnējās tautas un Latvijas senie iedzīvotāji tiesu sprieda sapulcēs.Nekas nevar būt absurdāks, par sprieduma vērtēšana, ja tas pieņemts zīlējot, bet tieši tā tas notika tajā laikā. Tā dēvēto ‘’taisnību’’ parasti uzzināja ar zīlēšanu (Dieva tiesa jeb ordālijas). …
