6) Fiskālā apvienība – monetārā apvienība ar kopēju fiskālo politiku.
Raksturo centrāla institūcija, kas būtiskajos aspektos pieņem lēmumus par ienākumiem (nodokļiem) un izdevumiem, tajā skaitā aizņēmumiem.
Savienība nav fiskāla apvienība, jo nevienai Savienības iestādei nav gana plašas pilnvaras (piešķirtas kompetences).
Dalība šādā apvienībā ievērojami ierobežo vienu no DV valdību būtiskākajām tiesībām – budžeta veidošanas tiesību. Tomēr centrālā iestāde nenosaka, kā tieši līdzekļi tērējami vai iegūstami, bet gan, cik daudz ir pieļaujams tērēt un tiek kontrolēts, cik lieli ienākumi nepieciešami un cik tieši pieļaujams aizņemties.
7) Pilnīga ekonomiskā apvienība – fiskālā apvienība ar plašām centrālās varas tiesībām regulēt dažādas ar ekonomiku saistītas sfēras, piem., nodokļus.
Principā valstij pielīdzināms veidojums. Nozīmē ne tikai kontroli pār ienākumu un izdevumu apmēru, bet arī kontroli pār ienākumu avotiem un izdevumu mērķiem.
Līdz ar Lisabonas līgumu Savienībai ir piešķirtas papildu kompetences, tāpēc patiešām var runāt par vēl ciešāku savienību, tomēr no ekonomiskās integrācijas viedokļa Savienība joprojām ir kopējs tirgus ar daļēji kopēju monetāro politiku.
Savienība – organizācija, kas pastāvīgi gādā par kopēja tirgus apstākļiem ar daļēju monetāro apvienību un sadarbību fiskālajos jautājumos.
…
