Konstitucionālās tiesības – tiesību nozare, kuras tiesiskās regulēšanas priekšmets ir valsts varas institūtu organizācijas principi un funkcionēšanas kārtība, pilsoņu tiesiskais stāvoklis, kā arī viņu savstarpējas attiecības ar valsti.
Konstitucionālo tiesību galvenais avots – konstitūcija, kuras normām ir augstākais juridiskais spēks, augstāks nekā likumiem, valsts izpildvaras aktiem, tiesu precedentiem un paražām.
Pēc regulēšanas priekšmeta konstitucionālās tiesības ir līdzīgas ar valsts tiesībām.
Konstitūcija – pamatlikums, kas nosaka sabiedrības pamatus, valsts formu, varas organizāciju, centrālo institūciju kompetenci, noteiktas pilsoņu tiesības un brīvības, tiesvedības un vēlēšanu sistēmas principus un pārveidojoši iedarbojas uz tiesību aktu sistēmu, jo tam ir augstākais juridiskais spēks. To pieņem īpašā kārtībā…
