-
Skābie lieti un to ietekme uz apkārtējo vidi
Research Papers7 Environmental Protection, Geography, Chemistry
| Nr. | Chapter | Page. |
| IEVADS | 3 | |
| 1. | Skābie lieti un to veidošanās | 4 |
| 1.1. | Piesārņojuma avoti | 6 |
| 2. | Skābo lietu ietekme uz vidi | 7 |
| 2.1. | Augsne | 7 |
| 2.2. | Meži | 8 |
| 2.3. | Celtnes un kultūras pieminekļi | 9 |
| 3. | Skābā lietus riska zonas Eiropā | 10 |
| 4. | Iespējamie risinājumi piesārņojuma mazināšanā | 11 |
| SECINĀJUMI | 12 | |
| IZMANTOTĀ LITERATŪRA | 13 |
SECINĀJUMI
1. Skābie lieti negatīvi ietekmē dabu un visus dzīvos organismus.
2. Lielāko gaisa piesārņojumu, kas izraisa skābos lietus nodara industriālā attīstība un autotransporta izpūdēs gāzes.
3. Skābos nokrišņus var samazināt, samazinot transporta līdzekļu izmantošanu, akmeņogļu un naftas produktu patēriņu un izmantojot videi draudzīgus elektroenerģijas ieguves veidus.
4. Vislielākā skābo lietu riska zona Eiropā ir Vācijas, Slovākijas, Polijas, Lielbritānijas un Čehijas valsts teritorijās.
5. Eiropas Savienība izstrādājusi normatīvus savām dalībvalstīm, kas jāizpilda, lai samazinātu skābo nokrišņu cēloņus, taču Latvijā tas netiek realizēts, jo Rīga bieži vien regulāri tiek konstatēta pieļaujamā putekļu (kvēpu un cieto daļiņu) un slāpekļa oksīdu līmeņa pārsniegšana, tomēr sabiedrība par to netiek informēta, kā arī netiek veikta konkrēta rīcība, lai mazinātu gaisa piesārņojumu.
…
1. SKĀBIE LIETI UN TO VEIDOŠANĀS Skābais lietus – jebkurš nokrišņu veids, kurš ir piesārņots ar dažādiem skābju saturošiem oksīdiem (NO, NO2, SO2,SO3) , nonākot atmosfērā lielā daudzumā var izraisīt vides piesārņojumu (skat.1.Attēls). Nokrišņu paskābināšanos rada sēra un slāpekļa oksīdu fotoķīmiska oksidēšanās atmosfērā, tālākā reakcija ar atmosfērā esošajiem ūdens tvaikiem, veidojot sērskābi, slāpekļskābi un sērpaskābi, un turpmākā izkrišana ar nokrišņiem lietus vai sniega veidā. Rezultātā lietus ūdeņi satur skābes, to pH līmenis pazeminās. Pie nopietniem apdraudzējumiem tas var sasniegt – pH 2-3. Savukārt, nokrišņu normāls skābums veidojas (pH 5,7), izšķīstos atmosfēras ūdens pilienos dabiskajam gaisa komponentam – oglekļa dioksīdam. Dažkārt tas ir viegli bāzisks (pH 7,1 – 8,0). To izraisa jūras un okeānu sāļu aerosolu ietekme vai atmosfērā nokļuvušie augsnes erozijas veidotie aerosoli. Taču, kad lietus ūdeņu pH skaitlis pazeminās zem vērtības 5,6, tad tā jau ir nopietna problēma. Vistiešākajā viedā pasaule ar to saskārās pēc 2.Pasaules kara.
