Otrais pasaules karš atnesa lielas izmaiņas ikviena cilvēka ikdienā. Tas mainīja visu dzīvi pēc kara. Baltijas valstu tautas izcieta deportācijas, komunistiskā režīma uzspiešanu,pilnīgu kontroli, ekonomikas sagraušanu.
Daudzi latvieši devās trimdā prom no Latvijas 2. pasaules kara beigās, lai izvairītos no PSRS režīma represijām. Padomju varas aparāts prasīja, lai tauta ne tikai nestātos ceļā režīmam, bet arī izrādītu tam atbalstu. Ar to izskaidrojamas masu demonstrācijas un mītiņi partijas un valsts svētkos, kuros iedzīvotājiem bija jāpiedalās tikpat kā piespiedu kārtā. Nedrīkstēja apšaubīt partijas kursa pareizību – tam vienmēr bija jāizrāda aktīvs atbalsts. Lai panāktu lielāku atbalstu komunistiskajam režīmam Latvijā, liela loma tika piešķirta ideoloģiskajam propagandas darbam, ko vadīja Latvijas komunistiskā partija. Ideoloģizēta tika visas sabiedrības dzīve – izglītība, kultūra, zinātne un sadzīve. Lai efektīvāk realizētu ideoloģisko darbu izglītības iestādēs, tika radītas jaunatnes masu organizācijas: oktobrēni, pionieri un komjaunieši. Visi pirmklasnieki tika uzņemti oktobrēnos. Uzsākot mācības ceturtajā klasē, liela daļa kļuva par pionieriem. Tuvojoties vidusskolas laikam, bija iespēja kļūt par komjaunieti. Tādā veidā nodarbojās ar bērnu ideoloģisko audzināšanu.
