-
Livonijas pilsētas. Rīga
Nr. | Chapter | Page. |
Ievads | 3 | |
1. | Livonijas pilsētas. Rīga | 4 |
2. | Pilsētas tiesību iegūšana | 4 |
3. | Pilsētnieki | 5 |
4. | Valdība | 7 |
5. | Rīgas pilsoņi | 8 |
6. | Brālības jeb ģildes | 8 |
8. | Rīga - Hanzas locekle | 11 |
9. | Tirdzniecība | 13 |
Nobeigums | 15 | |
Izmantotās literatūras un avotu saraksts | 16 |
Nobeigums
1201. gadā dibinātā Rīgā Livonijas laikā bija ietekmīga un attīstīta pilsēta. Šo statusu pierāda tas, ka pilsētā bija izveidojusies brālību, ģildu un cunftu sistēma, Rīgai bija politiska autonomija un tiesības uz savu pašpārvaldi. Bet pats galvenais – Rīga bija diezgan nozīmīga starptautiskās tirdzniecības osta, kas deva pilsētai ienākumus.
Sākotnēji visi pilsētas iedzīvotāji bija apvienojušies brālībās, kur katra brālība aizstāvēja savu biedru intereses. Tas, manuprāt, liecina par to, ka rīdzinieku sabiedrība bija progresīva un attīstījās atbilstoši savam laikam.
Livonijas laikmets atstāja dziļas saknes Latvijas un latviešu tautas vēsturē. Šodien to nevar vērtēt kā viennozīmīgi pozitīvu vai negatīvu vēstures posmu, jo Livonijas atstātais mantojums ir ļoti pretrunīgs. No vienas puses mūsu senči zaudēja politisko patstāvību, turklāt daudzos Latvijas novados tas notika ilgstošu un asiņainu cīņu ceļā. Vēlāk, līdz ar dzimtbūšanas veidošanos, tika zaudēta arī ekonomiskā patstāvība un personiskā brīvība. Latvieši un igauņi kļuva par vienkāršu zemnieku masu, ar kuru reti rēķinājās valstis un valdnieki, bet visbiežāk to vispār nepamanīja. Latviešu un igauņu tautu senči no vēstures subjekta Livonijas laikmetā pārvērtās par vēstures objektu. Baltijas attīstību sāka noteikt vācieši, kas šeit ieņēma dominējošo stāvokli politiskajās un ekonomiskajās struktūrās. Ne velti Livonijas laikmetu Latvijas un Igaunijas vēsturē reizēm pieņemts dēvēt par vācu laikiem.
…
Livonijas laikmetā mainījās Latvijas un Igaunijas teritoriju senā apdzīvotības ģeogrāfiskā struktūra. Tirdzniecības un amatniecības attīstības rezultātā Livonijā izveidojās miesti un pilsētas. Daļa no tiem veidojās seno pirmsvācu laiku apdzīvoto centru vietā, piemēram, Rīga, Koknese, Cēsis u. c. Turpretī tādas Livonijas tirgotāju un amatnieku apmetnes kā Ventspils, Jelgava un Piltene izveidojās jaunās vietās. Vienlaikus Livonijas laikmeta sākumā, līdz ar politiskās patstāvības zaudēšanu, panīka vai pilnīgi izzuda vairāki lieli un seni vietējo tautību centri, tādi kā zemgaļu Tērvete un Mežotne, lībiešu Daugmale vai latgaļu Jersika un Beverīna.