Abos Sodu likumos daļēji ietverta norāde uz tiesību zaudēšanas piemērošanu kā papildsodu, kaut gan šis soda veids piemēroto sodu sarakstā nav uzskaitīts. Tiesību zaudēšanu agrīnos likumos varēja attiecināt uz muižniekiem, garīdzniekiem, tirgotājiem, respektīvi, uz noteiktām kārtām, kurām piemita noteiktas privilēģijas. Arīdzan Argentīnas Kriminālkodeksa kontekstā var atrast norādi uz šī papildsoda piemērošanu. Sods brīvības atņemšanas veidā uz laiku virs trim gadiem katorgas darbos vai cietuma ieslodzījumā obligāti ietver absolūtu tiesību zaudēšanu uz visu ieslodzījuma laiku un, ja ņemot vērā nozieguma raksturu tā noteiks tiesa, uz papildus trim gadiem. Bez tam, uz soda laiku vainīgajam tiek atņemtas vecāku tiesības, tiesības pārvaldīt īpašumu un slēgt civildarījumus. Notiesātais nokļūst aizgādnības institūta ietekmē, kas noteikts rīcības nespējīgiem pēc Civilkodeksa.
Argentīnas Kriminālkodeksa izpratnē absolūta tiesību zaudēšana nozīmē:
1) novirzīšanu no valsts posteņa vai no valsts amata, kuru notiesātais izpildīja, pat, ja bija izvēlēts tajā vēlēšanās;
2) vēlēšanu tiesību atņemšanu;
3) aizliegumu ieņemt amatus valsts dienestā, iestāties valsts dienestā vai pildīt valsts funkcijas;
4) jebkuru izmaksu apturēšanu notiesātajam, kas saistīta ar viņa iziešanu pensijā vai atkāpšanos no amata un to pārskaitīšanu radiniekiem, kuriem ir tiesības uz pensiju.
Minētā kodeksā tiek paredzēta arī speciālā tiesību zaudēšana.
…
