-
Svarīgākie starptautiskie cilvēktiesību avoti. Cilvēktiesību institūta attīstība Latvijā un tā nostiprināšana Satversmē
| Nr. | Chapter | Page. |
| Ievads | 3 | |
| Cilvēktiesības un tradicionālās starptautiskās tiesības | 4 | |
| Humanitārā iejaukšanās | 5 | |
| ANO | 5 | |
| Starptautiskais pakts par pilsoniskajām un politiskajām tiesībām | 6 | |
| Starptaustiskais pakts par ekonomiskajām, sociālajām un kultūras tiesībām | 8 | |
| Starptautiskās Tiesas Statūtu 38.pants | 8 | |
| Starptautiskās paražas | 9 | |
| Starptautisko tiesību vispārējie principi | 9 | |
| Starptautiskie līgumi | 10 | |
| Starptautisko organizāciju lēmumi | 10 | |
| Diskriminācijas novēršana | 12 | |
| Konvekcija par genocīda novēršanu un sodīšana par genocīdu | 12 | |
| Eiropas Cilvēktiesību un pamatbrīvību aizsardzības konvekcija | 12 | |
| Eiropas Sociālā harta | 13 | |
| Latvijas Republikas Satversme | 13 | |
| 1990. gada 4. maija deklarācija Par Latvijas Republikas neatkarības atjaunošanu | 13 | |
| 1990.gada 4.maija deklarāciaj Par pievienošanos dokumentiem starptautisko cilvēktiesību jautājumos | 14 | |
| NATO | 14 | |
| Izmantotā literatūra | 15 |
NATO
Ziemeļatlantijas Līguma organizācija ir militāra savienība, kas apvieno vairākas Eiropas un Ziemeļamerikas valstis ar mērķi saglabāt un attīstīt savas aizsardzības spējas gan individuāli, gan kopējiem spēkiem, nodrošinot kopīgas aizsardzības plānošanas pamatu.
NATO dibināta pēc 2. pasaules kara 4. aprīlī, kā pretspars PSRS. Organizāciju izveidoja 10 Eiropas valstis, ASV un Kanāda, lai aukstā kara apstākļos aizsargātu Eiropu no komunistiskajām valstīm, bet mūsdienu NATO ir iesaistījusies visas pasaules drošības sistēmās. Organizācija ir bāzēta Briselē, kur atrodas NATO mītne. NATO nav savas armijas, bet ir kopīgs štābs, kas plāno dalībvalstu aizsardzības politiku. Latvija pievienojās Nato 2004. Gada 29. martā. Ziemēlatlantijas līguma galveno jēgu izsaka tā 5. panta pirmais teikums:
„Puses vienojas, ka bruņoto uzbrukumu vienai vai vairākām no tām Eiropā vai Ziemeļamerikāuzskatīs par uzbrukumu visām dalībvalstīm, un tādēļ tās apņemas, ka šāda uzbrukuma gadījumā katra no tām, izmantojot individuālās un kopējās pašaizsardzības tiesības, kas paredzētas Apvienoto Nāciju Organizācijas Hartas 51. pantā, sniegs palīdzību Pusei vai Pusēm, kas pakļautas uzbrukumam, individuāli un kopā ar citām Pusēm, veicot pasākumus, kurus tās uzskata par nepieciešamiem, ieskaitot bruņota spēka pielietošanu, lai atjaunotu un saglabātu Ziemeļatlantijas reģiona drošību.”
…
Svarīgākie starptautiskie cilvēktiesību avoti. Cilvēktiesību institūta attīstība Latvijā un tā nostiprināšana Satversmē.
