Līgumsods

Parādnieks var, pret kreditora gribu, izlietot savu pretprasījumu tikai tad, ja abu prasījumu priekšmeti ir vienādas šķiras un, ja abiem prasījumiem jau iestājies termiņš. Prasījuma un parāda sakritums - saistību tiesības izbeidzas ar sakritumu, kad kreditors un parādnieks apvienojas vienā personā. Katram kreditoram ir tiesība atteikties no sava prasījuma, ja viņš to nedara pēdējās gribas rīkojumā, tad šim nolūkam vajadzīga savstarpēja vienošanās starp viņu un parādnieku, t.i. saistības atcēlējs līgums. Vienpusējs tiesīgās personas paziņojums par atteikšanos no sava prasījuma nesaista. Katru saistību tiesību var atcelt, pārvēršot to jaunā, ar dalībnieku sevišķu līgumu, ko sauc par pārjaunojumu. Izlīgums ir līgums, ar kuru tā dalībnieki kādu apstrīdamu vai kā citādi apšaubāmu savstarpēju tiesisku attiecību, savstarpēji piekāpdamies, pārvērš par neapstrīdamu un neapšaubāmu. Līdz ar noslēgto izlīgumu beidzas arī pastāvējušās saistības. Saistību tiesības izbeidzas, ja tiesīgā persona tās pienācīgi neizlieto likuma noteiktā noilguma termiņā.

Nobeigums
Savā darbā noskaidroju, ka līgumsods ir pametums, ko kāda persona uzņemas ciest sakarā ar savu saistību tajā gadījumā, ja viņa šo saistību neizpilda vai neizpilda pienācīgi. Civillikuma izpratnē līgumsods ir sods un saistības reālas izpildes nodrošinājums. Saistība maksāt līgumsodu rodas tikai no divpusēja darījuma, bet saistība maksāt procentus var izrietēt arī no likuma. Līgumsoda apmērs nav ierobežots, un tā piedziņai likums neizvirza papildu nosacījumus. Līgumsoda apmēru noteic līdzēji, Civillikums neparedz tiesības līgumsodu noteikt vienpusēji vai ar likumu.
Izbeidzoties galvenajai saistībai, izbeidzas arī pats no sevis tai norunātais līgumsods.

…