Secinājumi
1. Cilvēktiesības ir tiesību normu kopums, kas regulē attiecības starp valsti un indivīdu (indivīdu grupām). Šīs tiesības nosaka standartus, kādai ir jābūt valsts attieksmei pret indivīdu, kā arī aizsardzības mehānismu pret valsts, to institūciju un amatpersonu izdarītajiem pārkāpumiem pret indivīdu.
2. Modernās starptautiskās cilvēktiesības sāka veidoties pēc Otrā pasaules kara. Otrā pasaules kara laikā tika nodibināta Apvienoto Nāciju Organizācija. Cilvēktiesību nosacījumi, kas tika iestrādāti ANO statūtos, lika juridisko un konceptuālo pamatu moderno starptautisko cilvēktiesību attīstībai.
3. Starptautiskā cilvēktiesību harta ir ANO ietvaros izstrādāto pamatdokumentu cilvēktiesību jomā apkopojums. Bez noteikumiem, kas ietverti ANO statūtos „Starptautiskā cilvēktiesību harta” ietver „Vispārējo cilvēktiesību deklarāciju”, divus starptautiskus cilvēktiesību paktus un Fakultatīvo protokolu „ Starptautiskajam paktam par pilsoniskajām un politiskajām tiesībām”.
4. Pamattiesību ierobežošanas klauzula ir ietverta Satversmes 116. pantā. Šā panta komentārā ir norādīts uz apsvērumiem, kāpēc pamattiesību ierobežošana ir nepieciešama. …
