Kolīziju normas tiesiskais sastāvs

Visciešākās klauzulas klasifikācija:
1)prioritārā koriģējošā (jeb vispārējā) – koriģē visu piesaistu kopumu. Jebkurā gadījumā, kad tiek konstatēta faktiskā sastāva acīmredzama ciešākā saistība ar citas valsts likumu, tad netiek piemērots kolīziju normā noteiktās valsts likums, bet gan tās valsts likums, ar kuru faktiskajam sastāvam ir visciešākā saistība. Šādos gadījumos ir plaši pateikts, piem., ka jāpiemēro kādu visu civiltiesību sfēru regulējošās normas vai normas ar vairākām piesaistēm, piem., mantošanas tiesībās (tad visciešākā saistība var būt ar visām no tā izrietošajām valstīm);
*Piemēram: 1.Ciktāl nav izdarīta izvēle attiecībā uz līgumam piemērojamajiem tiesību aktiem saskaņā ar 3. pantu, līgumu reglamentē tās valsts tiesību akti, ar kuru tas ir visciešāk saistīts.
2. Jebkura atsauce šajā konvencijā uz tās valsts tiesību aktiem, ar kuru mirušajam bijusi visciešākā saikne, nozīmē tās valsts teritoriālās vienības tiesību aktus, ar kuru mirušajam bijusi visciešākā saikne.
2)speciālā koriģējošā – domāta gadījumam, kad nav iespējams noskaidrot, kuras valsts materiālās tiesību normas izšķirs jautājumu. Piem., ja personai ir vairāku valstu pilsonība, un norma nosaka, ka, ciktāl tajā nav noteikts citādi, noteicošās piemērojamās tiesības ir tās pilsonības valstij, ar kuru personai ir visciešākā saistība (it kā varētu pat domāt, ka šeit ir kumulatīvā piesaistīšanās).
-Visciešākā saistība parasti tiek veidota vismaz caur diviem kritērijiem. Piem., vispārējā koriģējošā – pastāvot daudzām iespējamām piesaistēm, sakrīt vismaz divas, piem., pilsonība un dzīvesvieta, tad piemēro attiecīgās tās valsts normas, jo caur šiem diviem kritērijiem var piesaistīt. Savukārt speciālā koriģējošā – pastāvētu jau konkrēti noteikumi, kas noteiktu, kuras no daudzām iespējamām piesaistēm nosaka visciešāko saistību, piem., ja personai sakrīt pilsonības, dzīvesvietas un darījuma noslēgšanas vietas valsts, tad tā obligāti jāuzskata par valsti, ar kuru personai ir visciešākā saistība un līdz ar to jāpiemēro tās normas.
Latvijā visciešākās saistības klauzula ienāk tikai caur ES tiesībām (nacionālajos aktos nepastāv). Eiropā visciešākās saistības klauzula netiek klasificēta pēc kādiem noteiktiem kritērijiem (kā ASV desmit kritēriju sistēmā), lai nesašaurinātu visciešākās saistības klauzulas pielietojumu.
Visciešākās saistības klauzula ir nepieciešama, jo ir ļoti daudz faktisko sastāvu, kurus nevar realizēt ar „cietajām” piesaistēm.
…