Šī darba virsraksts nav nejaušība. No konvencijas par bērna tiesībām izvēlējos 32. pantu (citēts zemāk), jo, manuprāt, šī pantā teiktais ir maz apzināts un lietots bērna labā. Šī darba hipotēze varētu būt – pieaugušo pasaulē šāda veida bērna tiesības ir maz aizstāvētas.
“Bērnība nav paradīze, bet drāma.” J. Korčaks.
Konvencija par bērna tiesībām.
32.pants
1. Dalībvalstis atzīst, ka bērnam ir tiesības tikt pasargātam no ekonomiskās ekspluatācijas un jebkura darba, kas varētu būt bīstams viņa veselībai, traucēt viņa izglītošanos, kaitēt viņa veselībai, fiziskai, psihiskajai, garīgajai, tikumiskai vai sociālai attīstībai.
2. Dalībvalstis veiks likumdošanas, administratīvus un sociālus, kā arī izglītojošus pasākumus, kas nodrošinātu šī panta realizēšanu.
Vadīdamās no šī mērķa, kā arī ievērodamas attiecīgos citus starptautisku dokumentu noteikumus, dalībvalstis gādās lai:
a) tiktu noteikts viens vai vairāki minimālie darbā stāšanās vecumi;
b) pienācīgi tiktu reglamentēts darba dienas ilgums un darba apstākļi;
c) tiktu ieviesta attiecīga sodu vai citas sankcijas, kas nodrošinātu efektīvu šī panta izpildi.
Nacionālais ziņojums par bērnu tiesībām
5. BĒRNA DARBA EKSPLUATĀCIJA
…
