Lai sāktu runāt par šo tēmu, vispirms ir jānoskaidro paši pamati – kas ir pilsonis un kā šis jēdziens ir cēlies.
Latviešu valodas skaidrojošā vārdnīca vārdu „pilsonis” definē kā „pie valsts pastāvīgajiem iedzīvotājiem piederošu personu, uz kuru attiecas valsts likumos paredzētās tiesības un pienākumi. Protams, šis jēdziens ir daudz plašāks. Pilsoņu tiesības ir cilvēktiesību specifiska daļa. Atšķirība ir tāda, ka pilsonība piesaista cilvēku konkrētai valstij. Valsts nav iedomājama bez pilsoņiem. Pilsonība ir kā saikne starp cilvēku un valsti, kas izpaužas atkarībā no konkrētās valsts, piederībā šai valstij un attiecībās to. Katrs pilsonis ir piesaistīts savai valstij, līdz ar to pieder šai valstij un uz viņu attiecas viss, uz ko konkrētā valsts tiecas.
Latvijas Republikas Satversmes 8.nodaļā par cilvēku pamattiesībām ir atsevišķi panti, kas attiecas tikai uz LR pilsoņiem. Piemēram, Satversmes 98.pants norāda, ka Latvijas pilsoni nevar izdot ārvalstīm, bet 101.pantā ir teikts, ka „ikvienam Latvijas pilsonim ir tiesības likumā paredzētajā veidā piedalīties valsts un pašvaldību darbībā, kā arī pildīt valsts dienestu”. Latvijas pilsoņiem ir sevišķas privilēģijas, atšķirībā no nepilsoņiem un citu valstu pilsoņiem. …
