2005. gada 18.maijā Igaunijas Republikas un Krievijas Federācijas ārlietu ministri Maskavā parakstīja līgumus par abu valstu jūras un sauszemes robežām. Līgumi paredz, ka esošā Igaunijas un Krievijas kontrollīnija ar nelielām novirzēm būs valsts robeža. Līgumu būtība tika saskaņota jau 90-to gadu vidū, tomēr to parakstīšanu Krievijas Federācija atlika uz vēlāku laiku. Krievija izvirzīja noteikumu, ka neparakstīs robežlīgumus, kamēr pienācīgā veidā netiks atrisināti pārējie strīdīgie jautājumi starp Krievijas Federāciju un Igaunijas Republiku.
Politologi atzina, ka Maskavas vēlmi beidzot parakstīt līgumus pastiprināja Igaunijas Republikas iestāšanās Eiropas Savienībā (ES) 2004.gada 1.maijā. No vienas puses, robežlīguma ar Krieviju neesamība nekļuva par šķērsli Igaunijas iestājai ES, jo Igaunija varēja apliecināt, ka ir bijusi gatava parakstīt to jau kopš parafēšanas Pēterburgā 1999.gada 5.martā. No otras puses, pašai Krievijai arvien neatliekamāk ir vajadzīgas oficiāli atzītas rietumu robežas, tā kā Krievija ir paudusi savu interesi par bezvīzu režīma ieviešanu saviem pilsoņiem ES robežās, un Brisele uzstāja, ka robežjautājumu atrisināšana ar Igauniju un Latviju ir viens no šāda režīma priekšnosacījumiem.…
