Vārds „demokrātija” mūsdienās ir bieži sastopams termins. Reti kurš nespēs izskaidrot tā nozīmi kaut vai vispārējos vilcienos. Tomēr savā būtībā šis ir ļoti sarežģīts un daudz ko ietverošs termins. Jēdziens „demokrātija” ir kļuvis par vienu no jaunāko laiku eiropeiskās civilizācijas parolēm. Mūsdienu pasaulei vairs nepietiek ar demokrātiju par katru cenu – svarīgi, lai šī demokrātija būtu ar noteiktu kvalitāti, vispirms noturīguma un neatgriezeniskuma ziņā. Demokrātiskā valsts pārvaldes forma tiek uzskatīta par visvēlamāko daudzās mūsdienu pasaules valstīs, protams, arī Latvijā. Demokrātiskā režīmā pilsoņi kontrolē valsti, bet valsts garantē pilsoniskās sabiedrības suverenitāti, konfliktu risināšanas atklātumu un tiesiskumu. Valsts arī gādā, lai sabiedrībā varētu izpausties daudzveidīgās intereses.
Vārdam „demokrātija” vai „tautvaldība” ir grieķiska izcelsme (no demos „tauta” un kratos „vara”). Galvenā demokrātijas iezīme un arī vērtība ir lielāka vai mazāka visu sabiedrības locekļu politiskā vienlīdzība. Praktiskajā politiskajā dzīvē demokrātija tiek saistīta ar pilsoņu iespējām kontrolēt politisko līderu uzvedību, lai novērstu tiem iespēju pārvērsties par tirāniem.…
