Britu absolūtisms.
Anglijā absolūtisms kā pārvaldes forma nenostiprinājās. Tā pirmsākumi atrodami jau 16. gs. otrajā pusē Elizabetes I valdīšanas laikā, bet dinastiju maiņa un Džeimsa I kāpšana tronī strauji pasliktināja monarha un parlamenta attiecības. Konflikta pamatā bija:
reliģiskās pretrunas- starp katoļticīgo karali un parlamentu(vairākums anglikāņi);
politiskās pretrunas- karalis vēlējās neierobežotu varu;
Čārlza I laikā konflikta padziļināšanās iemesls bija nesaskaņas par valsts nodokļu politiku, to noteica parlaments. Ārpolitika, ko piekopa karalis, prasīja arvien lielākus līdzekļus, kurus karalis cerēja iegūt ar nodokļu paaugstināšanu. Cīņu starp karali un parlamentu, no karaļa puses var saukt par cīņu par absolūtās varas izveidi un no parlamenta puses- par cīņu pret absolūtismu. Šo cīņu dēvē par Anglijas 17.gs. Revolūciju, kas turpinājās līdz pat 1688. gadam.
Laika posmu no 1629.gada līdz 1640. gadam, kad visa vara koncentrējās karaļa rokās un nedarbojās parlaments, var saukt par absolūtisma laiku, jo nodokļu politika palika parlamenta pārziņā. Nepieciešamības dēļ, karalis 1640. gadā sasauca parlamentu, kas vēsturē tiek saukts par „Ilgo parlamentu”, jo darbojās līdz 1653.gadam. Parlaments piespieda karali parakstīt dokumentu, kur ir nosauktas karaļa tiesības un pienākumi pret parlamentu. Parlaments sāka kontrolēt ministru darbību un tā rokās nonāca valsts vara. 1642. gadā mierīgu valsts politiskās sistēmas maiņu pārtrauca pilsoņu karš starp parlamenta un karaļa armiju. 1646. gadā karalis tika sakauts, tomēr cīņa par varu starp sociālajiem, politiskajiem un reliģiskajiem grupējumiem turpinājās un tas kavēja stabilas politiskās varas izveidi. Radikāļi, kas bija ieguvuši lielāku ietekmi, 1649. gadā sodīja karali ar nāvi un proklamēja valsti par republiku. Izveidoja jaunu valsts pārvaldes formu, kurā likumdošanas vara bija parlamenta rokās, bet izpildvara- valsts padomei. Olivers Kromvels vadīja visus politiskos procesus, kas liecināja par to, ka Anglijas republika nemaz nav demokrātiska. 1653. gadā Kromvels padzina parlamentu un nodibināja protektorātu.