Daces Zipkas pētījumā „Ķārlis Ulmanis laikrakstos „Brīvā Zeme” un „Jaunākās ziņas”” pēta kāda ir attieksme šajos plašsaziņas līdzekļos gadu pirms 1934. gada maija apvērsuma. Tiek secināts, ka neatkarīgajā „Jaunākās ziņas” avīzē Ulmaņa politiskās darbības netika nopietni analizētas, taču laikrakstā ”Brīvā Zeme” K.Ulmani attēloja tikai no pozitīva skatupunkta, neizsakot nekādu kritiku, ne arī negatīvus viņa darbības vērtējumus. „Brīvās Zemes” auditorija faktiski jau bija sagatavota pozit;ivai uztverei, jo K.Ulmanis šā laikmeta veidotajā diskursā bija tā personība, kura valstij nepieciešama krīzes situācijā un kura garantē tās gaišu nākotni. Šis pētījums pierāda, ka jau pirms gada, kad Ulmanis darbojies kā politiķis, viņš bija radījis uzticamības sajūtu Latvi as tautā, laikraksta lasītāju loks viņu atbalstīja, iespējams, pat bija tās varonis. Šajos laikrakstos nebija kritisku publikāciju skaits vai arī tas bijis pavisam neliels.
Vilmas Akmenītes rakstā „Kārļa Ulmaņa un 1934. Gada 15. maija valsts apvērsuma vērtējums Lietuvas presē (1934-1940)” saskatāms, ka lietuviešu laikraksti un žurnāli 1934. gadu vēroja it kā no tālienes, piesardzīgi un uz notikumiem lūkojās ar zināmām šaubām. Latvija tiek reprezentēta kā zeme, kas piedzīvojusi sapņu īstenošanos. K.Ulmanis lietuviešu presē bija zaudējis savas individuālās īpašības, tas kalpoja kā valsts stabilitātes garants. Apvērsums kopumā tika atainots atzinīgi un labvēlīgi. Manuprāt, K.Ulmaņa pozitīvo atainojumu ietekmēja smagā pasaules saimnieciskā depresija, kas plosījās 30. gadu pašā sākumā, sasniedzot zemāko līmeni 1932. gadā. Pēcāk sākās saimnieciskās situācijas augšupeja, kas bija vērojama Latvijā jau pirms Ulmaņa apvērsuma, taču tauta to uztvēra kā Ulmaņa nopelnu.
…
