Acteku kultūra un sadzīve pirms nonākšanas spāņu valdījumā

Ievads
Pēc tam, kad Kritofors Kolumbs pats to nezinādams bija atklājis Ameriku, 1492. gadā, uz jauno pasauli sāka plūst laupītāji, avanturisti, tirgoņi un citi, kuri cerēja iedzīvoties uz teiksmainajām bagātībām, ko tie cerēja salaupīt. Sākumā viņu pretinieki bija mazas, zemu attīstītās ciltis, bet vēlāk iekarotāji sastapās ar augsti attīstītām civilizācijām kuras pakļaut nebija nemaz tik viegli. Tie bija acteki, maji un inki.
Acteku reliģija
Acteki pielūdza vairākus dievus, taču pastāvēja nosliece uz monoteismu jeb viendievību. Reliģiskajiem rituāliem acteki cēla krāšņus un varenus tempļus, kuri pēc izskata atgādina ēģiptiešu kapenes – piramīdas. Acteku reliģijā plaši bija izplatīta cilvēku upurēšana dieviem. Visbriesmīgakais veids kādā tika upurēti cilvēki bija sirds izraušana vai izgriešana ar obsidiāna nazi upurim un asiņu tecināšana. Upurēšanas notika publiski, visas tautas priekšā, kura pulcējās pie tempļa. Tomēr acteki nebija asinskārie cilvēki un cilvēkus tik bieži neupurēja. Arī karagūstekņus atstāja dzīvus, upurējot tikai dažus no tiem, īpaši dieviem par tīkamo acteki uzskatīja dižciltīgo pretinieku asinis. Reliģiskajos rituālos izmantoja smaržīgus kvēpus. Acteku valdnieks Montesuma baidījās no svešzemniekiem, jo ir bijis māņticīgs un uzskatīja Kortesu par baltādaino dievu Kesalkoaltu. Pēc acteku leģendām senos laikos šis gaišais, labais dievs atnācis pie Tekskoko ezera Meksikas ielejā zaļā tērpā un gudrs kā čūska (Kesalkoalts – “čūska ar zaļajām spalvām”). Viņš pazinis visus zvērus un visas zāles, valdījis par dieviem un cilvēkiem. Viņam bijusi gaiša ādas krāsa, tāpēc šis dievs dēvēts par balto dievu.
…