Rases un tautas. Āfriku apdzīvo pamatiedzīvotāji (senie, pastāvīgie iedzīvotāji) un ieceļotāji (ienācēji). Abu grupu iedzīvotāji pieder pie trim galvenājām zemeslodes rasēm - pie eiropeīdās rases, ekvatoriālās rases un mongoloīdās rases. Galveno kontinenta iedzīvotāju daļu veido pamatiedzīvotāji.
Kontinenta ziemeļdaļu apdzīvo senie Āfrikas iedzīvotāji berberi un arabi, kas ieceļojuši no Āzijas. Abas šo tautu grupas pieder pie eiropeīdās rases dienvidu atzara. Berberiem un arābiem ir raksturīga melnīgsnēja seja, tumši mati un acis, iegarens galvaskauss, šaurs deguns un ovāla seja. Ziemeļāfrikas tautas runā galvenokārt arābu valodā. ledzīvotāji, kas runā berberu valodā, sastopami tikai dažos rajonos.
Lielāko daļu kontinenta - no Sahāras līdz pašiem dienvidiem - apdzīvo negroīdi. Tie veido vienu no ekvatoriālās rases atzariem. Vairumam negroīdu ir tumša ādas krāsa. Tā aizsargā organismu no svelmainajiem Saules stariem. Biezajos sprogainajos matos veidojas gaisa slānitis, kas pasargā galvu no pārkāršanas. Negroīdu vidū ir novērojamas lielas atšķirības sejas pantu, galvas formas, ādas krāsas un auguma ziņā. Tāpēc negroīdu rase tiek iedalīta grupās. Dienvidāfrikas tuksnešos un pustuksnešos dzīvo bušmeņi un hotentoti. Tā kā tiem ir dzeltenbrūna āda un plata seja, tie šķiet nedaudz līdzīgi mongoloīdiem. Bušmeņus un hotentotus gandrīz pilnīgi ir iznīcinājuši eiropiešu kolonizatori.
Āfrikas ekvatoriālajos mežos apmetušies pigmeji. To maksimālais garums nepārsniedz 150 cm. Vidējais garums ir 142 cm. Pigmejiem āda nav tik tumša, kā lielākajai daļai negroīdu. Nīlas augšteces un vidusteces baseinā, kā arī uz austrumiem no Viktorijas ezera dzīvo nīlotu ciltis. Nīlotem ir ļoti tumša, gandrīz melna āda, samērā šaurs deguns. Nīloti ir visgarākie Āfrikas iedzīvotāji.…
