Agrais neolīts Latvijas teritorijā

Atklāšanas vēsture. Līdz pat 1960.tajiem gadiem trūkst ziņu, lai izdalītu agro neolītu, jo vienīgā līdz tam ir pētītā vieta ir E. Šturma 1937. g. Dvietes apmetne. Līdz 1950.gadu beigām par senāko uzskata ķemmes – bedrīšu keramiku. EST Lemmits Jānits ZA pie Narvas upes 3 apmetnes atrada vēl bez ķemmes bedrīšu keramikas arī jauna veida, bet abas bija vienā slānī, tāpēc tiek datētas ar vēlāku laiku kā ķemmes bedrīšu keramika. Vēlāk tas pats Lemmits – Jānits atrada abu veidu keramiku jau pilsētas teritorijā, bet šeit stratigrāfija parādīja, ka jaunā veida keramika nepārprotami ir senāka. LV 1964. g. F. Zagorskis līdzīgu keramiku konstatē arī Osā, 1974. g. I Loze- Zvidzē. Ar C14 metodi pārbaudot atklājās, ka tā datējama r 4600 – 4500 g. pr. Kr, tātad ir senākā keramika un līdz arto neol. Sākumu var pavilkt atpakaļ uz šo laiku. Agrā neol. Beigas tiek datētas ar 3300. g. pr. Kr, kad parādās ķemmes – bedrīšu keramika.…