Lai gan visas sarakstā dotās grāmatas var uzskatīt par noderīgām, tomēr izvēlējos izlasīt astoņdesmit lapaspuses no četrām. Tajās apvienoti interesanti raksti par dažādām tēmām. Mēģināšu visus tematus veiksmīgi apvienot, rakstot par tiem vienā esejā-konspektā. Par pamatu izmantoju grāmatas tekstus, izsakot savas domas par izlasīto.
Valoda ir katras tautas nacionālās kultūras stūrakmens, tāpēc valodas kultūrai un tās īstenotajai valodas praksei ir jābūt gan valodnieku, gan visas sabiedrības rūpju centrā. Visnotaļ piekrītu raksta autores teiktajam, ka kopt valodu tas nepavisam nenozīmē būt valodas policistam, tas nozīmē to, ka jāprot dziļi un ar sapratni ieskatīties valodas procesos. Jāmēģina pamanīt radušās problēmas un neuzskatīt par problēmu katru aizguvumu no kādas svešvalodas.
Vislielākās problēmas šeit Latvijā, mūsu valodas kultūras līmeņa uzturēšanai, rodas no tā, ka paši neapzināti ļaujam krievvalodīgajiem nerunāt latviski. Visasāk šo problēmu izjūt rīdzinieki un arī citi lielāko pilsētu iedzīvotāji. Tur latvieši pieraduši atbildēt krieviski, turklāt dažādās pakalpojumu sfērās darba meklētājs nemaz nevar iegūt darbu bez krievu valodas zināšanām. Šādas situācijas rašanos veicinām mēs paši latvieši, jo kas mums liedz stingri turēties pretim un, pērkot kādu preci vai izmantojot pakalpojumu, sarunāties tikai valsts valodā. Lielākoties, šie principiālie latviešu valodas nezinātāji ir vecāka gada gājuma cilvēki, jaunieši ir daudz saprotošāki un varētu teikt arī – izglītotāki. Dažkārt esmu bijusi ļoti pārsteigta pēc sarunas ar kādu jaunieti, kad uzzinu, ka viņš ir krievvalodīgais! Raksta autore uzdod jautājumu: vai šāda ieilgusi divvalodība var kaut daļēji būt vainojama dažās aktuālajās latviešu valodas problēmās? Tas, protams, nav viegli atbildams jautājums – to var noskaidrot tikai nopietnā zinātniskā izpētē. Es necentīšos šīs esejas ietvaros atbildēt uz šo jautājumu, primārais, ko vēlos noskaidrot, kas tad ir latviešu valodas būtiskākās problēmas. Tikai vēlos piebilst, ka neuzskatu, ka šī ieilgusī divvalodība būtu vainojama esošajās latviešu valodas problēmās. Tam mēs jau esam tikuši pāri, taču tagad mums jācīnās ar globalizācijas ietekmi – tā gan mums varētu sagādāt samērā lielas problēmas.
…
