Kāda daļa ciema iedzīvotāju cerēja arī uz mācītāju, bet mācītāja fanātiskā ticība Dievam nepalīdzēja. Cerības tika liktas arī uz valdību, ka tā palīdzēs, bet Prūsija bija pārāk liela, lai spētu ciema iedzīvotājiem palīdzēt. Skolotājs lika cerības uz katru, kas varētu palīdzēt apturēt kalnu, pat uz baronesi. Es uzskatu, ka baronese rīkojās ļoti nepareizi, neļaudama izklāt aitu mēslus uz Sventes kalna un apsūdzot skolotāju Kuroni viņas īpašuma apgānīšanā. Baronese bija pēdējā skolotāja cerība uz atbalstu, bet cerība izputēja līdz ar visu ieguldīto darbu. Vislielākā iznīcība romānā, manuprāt, bija paši zvejnieki tikai savas noslēgtības dēļ. Viņi nevēlējās nekur iesaistīties vai kaut ko jaunu uzzināt.
Uzskatu, ka kurši ar savu noslēgtību pret Prūsiju izrādīja protestu pret valsti un vācu valodu. Es domāju, ka kurši gribēja būt neatkarīga tauta un runāt savā kuršu valodā. Kuršu kāpu vēlāk tomēr ieņēma vācieši, un kurši bija spiesti runāt vāciski. Tādēļ kurši pēc otrā pasaules kara pārcēlās dzīvot uz Vāciju, lai pilnveidotu savas zināšanas un attīstītos. Tā bija viņu tautas iznīcība, jo kurši lēnām pārvāciskojās un kļuva daļa no Vācijas. Valoda arī ir mirusi. Iespējams, ja kurši būtu atbalstījuši skolotāju Kuroni, tas tikai palēninātu valodas izmiršanu, jo skolotājs mācīja bērniem runāt kursiski. Skolotājs darīja daudz savas tautas vēstures izzināšanā, bet viņa darbu diemžēl novērtēja tikai pēc viņa nāves, uzceļot pieminekli. Nepateicība ir pasaules alga. Arī tā iznīcināja cerības uz glābšanu.
Pēc romāna izlasīšanas es varu teikt, ka melnkrantiešu iznīcību galvenokārt veicināja viņu bezgalīgā cerība. Melnkrantieši tikai cerēja uz kādu pārcilvēcisku spēku, kas īstajā mirklī nāktu un glābtu no posta, bet bija jāstrādā, lai nenāktu posts pār ciemu. Romāns savā ziņa bija diezgan skumjš, bet tas palīdzēja man nonākt pie secinājuma, ka tikai darbs var novest pie vēlamā rezultāta.
…