Aleksandrs Čaks „Atzīšanās”

Dzimis un lielāko daļu mūža nodzīvojis Rīgā. Pirmā saules kara laikā kopā ar Aleksandra ģimnāziju, kurā mācījies nākamais dzejnieks, evakuējies un Krieviju. Pirmie dzejoļi sarakstīti krievu valodā. Iestājies Maskavas Universitātes Medicīnas fakultātē, aktīvie iekļāvies literārajā dzīvē.
1928. gadā sācis nodarboties ar literatūru – piedalījies izdevniecības organizēšanā, žurnāla izdošanā, darbojies žurnālistikā, teātra un literatūras kritikā. Pirmās dzejoļu grāmatiņas 1932. gadā apvienotas krājumā „Mana paradīze”.
Padomju laikā A. Čaks tika kritizēts par formālismu, kosmopolītismu. Viņš to smagi pārdzīvoja, centās iekļauties jaunajos apstākļos pielāgoties, taču viņa dzeja vairs nebija tik spilgta un vērtīga.
A.Čaku uzskata par pirmo īsteno urbānistu (pilsētas dzejnieku) latviešu literatūrā. Viņš izceļas ar ļoti spilgtu tēlainību, bagātīgu mākslinieciskās izteiksmes līdzekļu – salīdzinājumu, metaforu, hiperbolu lietojumu.…