Dzīve
Rakstnieks Čaks Aleksandrs īstajā vārdā Aleksandrs Čadarainis ir dzimis1901. gada 27. oktobrī Rīgā un miris 1950. gada 8. februārī apbedīts Rīgā – Raiņa kapos.
Dzimis drēbnieku ģimenē. Mācījies Aleksandra ģimnāzijā no 1911. – 1914. gadam Rīgā. Pirmā pasaules kara laikā ģimene evakuējusies uz Maskavu, vēlāk uz Saransku. Čaks turpinājis mācības no Rīgas evakuētajā Aleksandra ģimnāzijā Veravā no 1915. – 1917. gadam, pēc tam Saranskā no 1917. – 1918. gadam. Pirmais dzejolis „Восстанъ, о Латвия сватая...” ( „Jel celies, Latvija, Tu svētā!”) sacerēts 1917. gadā krievu valodā. 1918. gadā Čaks iestājās Maskavas universitātē Medicīnas fakultātē. Šajā laikā viņā modās interese par literatūru, Čaks apmeklēja literatūras vakarus un disputus, kuros piedalījās futūristi un imažinisti. 1919. gadā Čaks pārtrauca studijas. 1920. – 1922. gads ir mīklains posms Čaka dzīvē. Oficiālās versijas pamatā ilgstoši bija 1945. gadā Čaka rakstītā autobiogrāfija, pēc kuras, pārtraucot studijas , Čaks kļuvis par sanitārvilciena apkalpes locekli, izbraukājis Krievijas Eiropas daļu, Sibīriju, Turkestānu un trīs reizes piedalījies kaujās. Jauni arhīvu materiāli par Čaka biogrāfiju liecina ko citu – Čaks strādājis Saranskas apgabalā. Tautas izglītības nodaļā par lietveža palīgu no 1919. -1920. gadam. 1920. gada februārī iesaukts Sarkanajā armijā, bijis Penzas guberņa kara komisariāta sekretārs līdz 1920. gada oktobrim, no 1920. gada oktobra – 1921. gada janvārim strādāja 25. strēlnieku rezerves pulka lazaretē par kultūrpolitikas darbinieku. 1921-22 iesaistījies padomnieka un kultūrista darbā, kādu laiku bijis Saranskas Tautas izglītības nodaļas aģitācijas un propagandas darba vadītājs un laikraksta „nedabūsi krievu valodu ” redaktors. Čaks ilgojās atgriezties Latvijā. Lai īstenotu šo ieceri, viņš 1920. gadā iestājās Vissavienības Ļeņina komunistiskā jaunatnes savienībā. Taču Čaka daudzie lūgumi arvien tika noraidīti, līdz 1922. gada aprīlī apgabala partijas komitejas lēmums ļauj atgriezties, lai veiktu pagrīdes darbību. Latvijā Čaks piederību Komunistisko partiju neatjaunoja un pagrīdes darbā neiesaistījās.
1922. gada 23. jūnijā Čaks atgriezies Latvijā. Mācījies Latvijas Jaunatnes savienības vidusskolā 1922. gadā, beidzis Rīgas 2. valsts vidusskolu 1924. gadā. Tajā pašā gadā atsācis medicīnas studijas Latvijas Universitātē. 1925 ieguvis skolotāja tiesības, Čaks strādāja Drabešu bērnu patversmē un sešklasīgajā pamatskolā par skolotāju, vēlāk – skolotāju pārzini 1925-1927. gadā. Tieši Drabešos Čaks apjauta savu dzejnieka ceļu un no 1928. gada par galveno nodarbošanos uzskatīja literatūru. Intensīvi literāri eksperimenti apkopoti kladēs ar nosaukumu „ Mana dienasgrāmata ”, atrodas Rakstniecības, teātra un mūzikas muzejs, kā arī dzejas teorijas un latviešu literatūras studijas notika no 1922. gada. Pirmais latviešu valodā publicētais dzejolis – „ Sapņi ” laikrakstā „ Latvijas kareivis ” 1925. gada 1. februārī. 1927. gadā Čaks noorganizēja izdevniecību „ Seši ” un izdeva dzejas žurnālu „ Jauno Lira ”. 1928. gadā Čaks un citi žurnāla autori iestājās rakstnieku un mākslinieku biedrībā „ Zaļā vārna ” , kur nodibināja izdevniecību un sāka izdot žurnālu „ Zaļā vārna”. Čaks aktīvi darbojās arī žurnālā „ Trauksme ”. Čaks un trauksminieki bija vienoti uzskatos par mūsdienīgas literatūras principiem, par tās objektu izvirzīdami sava laika dzīvi, tagadnību, kā arī jaunu izteiksmes līdzekļu meklēšanu. Sākot ar 1928. gadu Čaks daudz rakstījis par aktuāliem rakstnieku jautājumiem, analizējis citu dzejnieku daiļradi.
1928. gadā izdotais Čaka dzejoļu krājums „ Sirds uz trotuāra ”, „ Es un šis laiks ”, 1929. gadā – „ Apašs frakā ”, un „ Pasaules krogs ”.
…
