7. Noformulē pārsprieduma tematu, kurā Tu varētu atsaukties uz izlasīto A.Grīna romānu! Noformulē vienu apgalvojumu, kas atbilstu šim tematam. Mini pierādījumu savam apgalvojumam no darba (epizodi, citātu u.tml.).
(2 – temata formulējums, 2 – apgalvojuma formulējums, 2 – pierādījums)
Mana pārsprieduma temats būtu “Cilvēku savstarpējās attiecības romānā “Dvēseļu putenis””. Dažādi cilvēku savstarpējo attiecību veidi - draudzība, mīlestība, ģimene, naids - atklājas viscaur romānam, tie palīdz atklāt daudz un dažādus cilvēku personības aspektus.
Draudzība stipri atklājas Artūra un Viļņa attiecībās, piemēram, tad, kad Vilnis vērsās pie rotas komandiera, lai sarunātu Artūra dzimšanas dienā braucienu uz Rīgu. Tad viņi kopā devās uz Rīgu, kaut gan Vilnim par šo izgājienu bija jāstāv divas stundas zem šautenes.
Mīlestība atklājas Artūra un Mirdzas attiecībās, jo Artūrs viņu mīlēja. Mirdza bija tas, par ko Artūrs mēdza gremdēties atmiņās, esot karadienestā: “Man ienāk prātā Mirdzas sejiņa, un, vairīdamies no domām par tiem, kas vakar krituši, es grimstu atmiņās kā rožaina dābola laukā, kas pilns medus smaržas un bišu sanēšanas.”
Ģimeniskās attiecības ļoti labi atklājas Artūra un viņa tēva attiecībās, kā arī vērā ņemami ir arī viņa māte un brālis Edgars. Viņiem visiem pastāvēja savstarpēja ģimeniska mīlestība un viņi, manuprāt, bija arī dvēseliski vienoti, un par to liecina viņu asinsbalsis: “Mēs visi dzirdam šo balsi, kas skan mūsu kopējas asins ķēdēs, un brīžiem man pat liekas, ka to čukst mums ausīs, nedzirdamiem soļiem iedama no viena pie otra [..], kāda neredzama balss.”
Naids pastāvēja starp latviešiem un vāciešiem, jo vācieši ieņēma latviešu mājas, slepkavoja viņu draugus un radiniekus. Gandrīz visa romāna sižetā atklājas centieni Latviju atbrīvot no vāciešiem: “Labi jau būtu, ja tie friči laistos tik mudīgi projām, kā jums gribas.”
…
