Valoda ir diezgan reālistiska, taču tekstā ir atrodamas dažādas metaforas un salīdzinājumi, personifikācijas. Tie bagātina tekstu un rada lielāku noskaņu attiecīgajos brīžos.
Metaforas – „Dīvains miers; ļauties māņiem; pats spēju veidot savu likteni; spēle par dzīvību; dzīvības un miera osta.”
Sarunvaloda – „Sabilē jau vaņkas un vispār sūdi vārās.”
Salīdzinājumi – „Reizēm tie izskatās melni – kā satrakoti zirgi ar baltām krēpēm; pēkšņi radusies viegla sajūta kā pirms ceļojuma.”
Personifikācijas – „Nāve ņirdz tepat tuvumā; Latvijas, šogad laikam vēl nebūs, jo tur vēl valda SARKANAIS NEZVĒRS.”
Autors ir būtiski ietekmējis teksta rašanos, viņš ir ieguldījis lielu darbu teksta apkopošanā, kā arī labojis nesakarīgus teikumus. Dažās vietās tos papildinājis un informējis lasītāju arī par precīzākiem vēstures faktiem, kā, piemēram, koncentrācijas nometņu nosaukumiem, kur kurā brīdī atrodas d-grāmatu autori u.c.
Bet grāmatas beigās A.Dziļums saka lasītājam, ka lielākā daļa ir šīs atstātās leģionāru piezīmes un viņš ir centies tajās iejaukties pēc iespējas mazāk.
…