KVALITATĪVĀS ANALĪZES REAKCIJAS, TO SELEKTIVITĀTE
Kvalitatīvās ķīmiskās analīzes uzdevums ir noskaidrot, kādas sastāvdaļas (elementi, joni vai ķīmiskie savienojumi) ietilpst analizējamajā objektā.
Lai veiktu analītisko reakciju, analizējamai vielai vai vielu šķīdumam pievieno kādu citu vielu, kas reaģē ar analizējamo vielu vai tās joniem. Šo otru vielu sauc par reaģentu. Atkarībā no jonu skaita, kas spēj reaģēt ar reaģentu, analītiskās reakcijas iedala: grupu, selektīvās un specifiskās reakcijās.
Ja reaģents spēj reaģēt ar veselu grupu jonu, tad tādas analītiskās reakcijas sauc par grupu reakcijām, bet attiecīgo reaģentu - par grupas reaģentu. Tā piemēram, amonija sulfīds (NH4)2S kā reaģents spēj izgulsnēt sulfīdu veidā Ag+, Pb+2, Bi+3, Cd+2, Sn+2, Cu+2, Zn+2, Ni+2, Co+2, Mn+2, Fe+2 u.c. jonus, bet neizgulsnē sārmu un sārmzemju metālu jonus. Amonija sulfīds tātad ir minēto jonu grupas reaģents un šīs reakcijas – grupas reakcijas.
Ja kāds reaģents spēj reaģēt tikai ar dažiem joniem, tad tādas analītiskās reakcijas sauc par selektīvām reakcijām, bet attiecīgo reaģentu - par selektīvu reaģentu. Tā piemēram, selektīvs reaģents ir KJ, kas reaģē ar Pb+2 un Hg2+2, veidojot dzeltenas jodīdu nogulsnes. Selektīvās reakcijas izmanto gan jonu atdalīšanai, gan arī to pierādīšanai.
Un beidzot, ja reaģents dotajos reakcijas apstākļos reaģē ar vienu jonu, tad to sauc par specifisku reaģentu un analītisko reakciju - par specifisku reakciju. Kā specifiska reaģenta piemēru var minēt Kā specifiska reaģenta piemēru var minēt Neslera reaģentu – tas dod raksturīgas sarkanbrūnas nogulsnes ar amonija joniem, kā arī diacetildioksīmu (α-dimetilglioksīmu) – neitrālā vai vāji skābā vidē šis reaģents dod sarkanas nogulsnes tikai ar Ni+2 ; tātad tas ir specifisks reaģents uz Ni+2 jonu. Specifiskos reaģentus parasti izmanto jonu pierādīšanai.
Runājot par analītisko reakciju specifiskumu vai selektivitāti, sevišķa uzmanība jāpievērš reakcijas apstākļiem. Mainot reakcijas apstākļus ( piemēram, vides pH), var mainīties reakcijas selektivitāte. Grupu reakcijas var pāriet → par selektīvām, bet selektīvās → par specifiskām. Pie šādiem apstākļiem jāmin arī citu jonu klātbūtne. Piemēram, sērūdeņradis – H2S ir grupas reaģents daudziem smago metālu joniem (Pb+2, Hg+2, Bi+3, Zn+2, Co+2 ), bet ja šķīdumā iepriekš ievada KCN, tad reaģents sērūdeņradis kļūst selektīvs - ar sērūdeņradi izgulsnējas tikai CdS un ZnS. Pārējie metālu joni veido ar cianīda joniem – CN- šķīstošus stabilus kompleksos savienojumus un paliek šķīdumā (neizgulsnējas). Šādā gadījumā saka, ka šie joni ir maskēti un KCN sauc par maskētāju vielu vai maskētāju aģentu.
…
