Automobiļa rašanās idejas
Vispirms jānoskaidro, ko sevī ietver vārds ,,automobīlis”. Mūsdienās zem vārda ,,mašīna” slēpjas pārāk daudz kas, kādēļ ar šo vārdu nevar stādīt priekšā vienu no ģeniālākiem cilvēces izgudrojumiem.
1792. gadā Olivers Īvens Filadelfijā patentēja paša izgudrotos tvaika ratus, kurus nosauca par ,,oructor amphibolus”. Šis vārds būtu varējis ieiet vēsturē, ja nebūtu tik grūti izrunājams plašām tautas masām.
Frančesko di Džordžio Martīnī bija 14 gadsimta itāļu gleznotājs, kurš bija izglītots arī inženierzinātnēs. Viņš uz papīra uzskicēja ratus uz četriem riteniem aprīkotus ar cilvēku spēku griežamu propelleri. Katrs ritenis, savukārt, bija aprīkots ar roku darbināmu trīšu mehānismu. Sazobe nodrošināja rotācijas pārnesumu ar katram ritenim piemontētu zobratu. Tas labi izskatījās uz papīra, taču četru zobratu griezēji pēc neliela ceļa gabala veikšanas, pakristu bezspēkā, jo apjomīgo konstrukciju būtu grūti pakustināt pat ar četriem zirgiem. Reālā vēsturiskā nozīme Martīnī izgudrojumam ir tā, ka viņš savam izgudrojumam iedeva vārdu ,, automobīlis’’.” Auto” ir Grieķu vārds un nozīmē”pats, savs”, bet ” mobilis” tulkojumā no latīņu valodas nozīmē „kustīgs”, tātad kopā paškustīgs. Par laimi Martīnī savu izgudrojumu nenosauca savā vārdā kā bieži darīja vēlākie izgudrotāji, jo tad rastos sajukums – vai braukšanai vai dzeršnai.
Starp citu, vārds car (mašīna) ir cēlies no sena ķeltu vārda ,,carus” , kas nozīmē rati.
1879. gada Ņujorkas advokāts Dzordžs Seldens darīja vispārzināmu savu izgudrojumu, zem nosaukuma road machine (ceļa mašīna).
1895. gadā brāļi Dujurē savu produktu nosauca par motor vagons, kas, savukārt, nozīmē motorizēti rati.
1896, gadā Henrijs Fords visus iepazīstināja ar eksperimentalās automašīnas nosaukumu quadricycle- četrritenis.
Savukārt, avīzes lietoja visdažādākos nosaukumus, kas vairumā gadījumu ir grūti vai lielākoties nav vispār tulkojami latviešu valodā. Tie bija: autometon, motorvque, oleo locomative, autokenetic, buggyaut, mottor crriage, autobaine, automotor horse diamote, motoring, mocole, horsless carriage.
1895 gadā Chicago Times-herald izdevējjs Kolsāts izsludināja 50000 dolāru balvu tam, kas izdomās vislabāko nosaukumu motorizētajam transporta līdzeklim. Konkursā uzvarēja vārds motorcycle- motocikls.
Starp citu, daudzi vārdi, kas ir tiešā sakarā ar automobīļiem ir nākuši no franču valodas, piemēram, garaž, šoferis, limuzīns un šasija ir tikai daži no tiem.
Nevienam konkrētam cilvēkam nevar piedēvēt automobīļa izgudrošanas godu. Tas, ar ko mēs šodien braucam, ir attīstījies lēnām no idejām, iedomām, fantāzijām un simtiem dažādu domu pielabošanas un pilnveidošanas simtiem gadu garumā.
18 gadsimta angļu zinātnieks-filozofs Rodžers Bekons ir teicis: „...mašīnas būs uzbūvētas tā, ka darbosies apbrīnojami ātri bez jebkādu dzīvnieku palīdzības.”.Viņš bija pārliecināts, ka mašīnas eksistēja arī aizvēsturiskos laikos, bet nevarēja izskaidrot ar kāda spēka palīdzību tās tika darbinātas.
Senajiem Grieķiem, acīmredzot bija savs Olimpa ražošanas komplekss. Iliādā izdomas dievs Haefests brīvajā laikā no zibens šautru mešanas un skaistu dārgakmeņu izgatavošanas iedomīgām dievietēm, uzbūvēja trīsratu transporta līdzekļus, kurus pārvietoja ar savu paša spēku. Homērs ir teicis, ka tie bija paškustības un paklausīgi tikai dieviem. Patiesībā, vienīgā ievērības cienīgais fakts ir tas, ka jau Homēra ērā cilvēki iztēlojās automobīli.
Motorizētais transporta līdzeklis ir patiess liecinieks tam, cik lēni notiek attīstība. Izgudrojums cauri laikiem akumulē aizvien jaunas detaļas un papildinājumus, ka galu galā ir ļoti grūti nospraust tā patieso rašanās vietu un laiku.
…
