Informācijas vākšanas rezultāts ir atsevišķu datu un viedokļu krājums. Lai to varētu izmantot, jāveic informācijas apstrāde. Anketēšanas rezultātu apstrāde ir anketēšanas procesa noslēguma posms, kurā gaitā tiek analizēti iegūtie rezultāti un sagatavots pārskats, kurā, saskaņā ar pētījumam izvirzītajiem mērķiem un uzdevumiem atsegtas pētījamās parādības likumsakarības.
1.1. Anketēšanas rezultātu apstrādes metodes
Informācijas apstrādes procesa galvenais uzdevums ir, no daudzām iespējamām darbībām izvēlēties to, kura ir jāīsteno. Izmantojot datorus, informācija vispirms ir jāpārveido lasāmā formā. Attiecībā uz informācijas saturu, būtiska ir datu atlase un sagatavošana lietošanai. Svarīga informācijas izvērtēšanas joma ir kvantitatīvo un kvalitatīvo attiecību noteikšana starp iegūtajiem datiem.
Ir pašsaprotami, ka pirminformācijas ieguves procesā parasti nav iespējams pārbaudīt visus kāda objekta funkcionējošos subjektus, ko sauc par ģenerālkopu. Parasti tiek iekļauta noteikta kopas daļa, kuru pēta. Ir vairāki uzskati par pētāmās kopas daļas lielumu, tai pat laikā par mazākām kopām ir uzskats, ka nepieciešams veikt desmit līdz divpadsmit procentu aptauju no kopas, bet ja pēta kopvērtējumā sabiedrības kopu, tad pietiek ar viena procenta aptauju.
Ar ekspert vērtējuma metodes palīdzību parasti tiek veikta iegūtās informācijas vērtības paaugstināšana, kura ir nozīmīga pirms galīgo secinājumu izdarīšanas.
Sākotnēji, pēc datu iegūšanas, tiek veikta datu sakārtošana, šķirošana, pārbaude un apstrāde. Pirmsākumi ir datu sadalīšanā starp derīgajiem un nederīgajiem datiem. Par nederīgiem visbiežāk tiek uzskatīti dati, kur nav atbilžu, vai arī atbildes ir noformētas nepareizi.
Lai veiktu informācijas analīzi parasti ir sākotnēji nepieciešams iegūtos datus attēlot skaitļu veidā (variēšana). Parasti tiek definētas vairākas pazīmes, un katra tiek apzīmēta ar savu skaitli (variantes). Gadījumos kad pētījuma rezultātā tiek iegūts jau cipars, kurš raksturo parādību (vecums, ienākumi, bērnu skaits) šo raksturojošo pazīmi sauc par kvantitatīvu. Tai pat laikā bieži ir nepieciešams veikt kvalitatīvu novērtēšanu, kurā parādās vērtība, kura nav skaitliska (pusdienu kvalitāte, attieksme pret laulību līgumu slēgšanu). Kvalitatīvās prasības nepakļaujas mērīšanai, tai pat laikā tās var aizvietot ar ciparu. Ja nepieciešams iedalīt informāciju divās daļās, prot lasīt vai neprot, tad raksturojums ir alternatīvs.
Atsevišķos gadījumos informācijas izvērtēšanai izmanto dažādas statistikas metodes.
Ar variācijas analīzes statistikas metodi (katru reizi analizē tikai vienu mainīgo) tiek iegūti dati, piemēram, par biežumu, vidējām vērtībām un izkliedi.
…
