Komentāri
Anša Leitāna tulkotā grāmata „Grāfa lielmāte Genoveva” ir viens no daudzajiem šīs leģendas variantiem. Genovevas tēls ir plaši pazīstams vācu tautas literatūrā, tam ir reliģiski didaktiska ievirze, psiholoģiski nesarežģīti tēli, galvenokārt veidoti pēc pretstatu principa.
Leģendas pirmie raksti ir latīņu valodā. Visticamāk, leģenda tapusi Vācijā laikā starp 1325. un 1425. gadu, kad kāds Lāhas klostera mūks nostāstu iesaista konkrētā vēsturiskā vidē un dod varoņiem vārdus. Ar to sižets kļūst populārs Eiropā un Amerikā. Par darbības laiku kļūst 8. gadsimts, kad Franku valsts valdnieks Kārlis Martells dodas karā pret arābu – mauru iebrucējiem.
„Genoveva” ļoti iespējams ir populārākā lasāmviela latviešu valodā 19. gadsimtā. Tā iznāk bez autora. Cittautu rakstnieka uzvārds latviešiem neko neizteica, daudz svarīgāks bija tulkotājs. Pirmpublicējums 1845. gadā, atkārtotos izdevumos nāk klajā sešas reizes.
Par Ansi Leitānu
Ansis Leitāns (1815 - 1874) pieder pie to latviešu rakstnieku autodidaktu paaudzes, kurš dzimis vēl dzimtbūšanas laikā. Ansi Leitānu raksturo mēģinājumi izlauzties no feodālisma garīgās tumsības, tiekšanās pēc gara gaismas un zināšanām, lai tās nestu tautai.
Savu dzīvi Ansis aprakstījis autobiogrāfijā, tiesa, tikai līdz septiņpadsmit gadu vecumam.
Izglītība sākas ar trijām nedēļām pie kāda vācu pulksteņmeistara, kas zēnam iemāca vācu valodas pamatus. Mācības Ansis turpina pašmācības ceļā – viņam ir gan Bībele, gan dziesmu grāmatas, gan kalendāri.
Aug Pierīgā, dzimis Piņķu muižas Ļutēs, bērnību un jaunību (kopš 1829. gada) pavada Šampētera muižā, kur viņa tēvs iecelts par pārvaldītāju. Lai gan Ansis aug daudz labākos apstākļos nekā lielākā daļa viņa latviešu vienaudžu, apņemošā gara tumsība ir nomācoša.
Viņa rokās nokļūst arī Gotharda Frīdriha Stendera „Augstas gudrības grāmata no pasaules un dabas”. Viņš uzzina par Saules sistēmas uzbūvi un zemi, steidz to pavēstīt citiem, kas viņu izsmej. Zināšanu kāre pavada Ansi visu viņa mūžu.
Viņš dzīvo garīgā vientulībā, bez sarunu un domu biedriem. Viņš ir pateicīgs Jānim Grāvam, Beberbeķu muižas pagasta saimniekam, kas, pats iemācījies lasīt un rakstīt, saraksta ābeci, kur ietverti arī rakstītie burti. A. Leitāns no šīs ābeces mācījies lasīt.
…