TĒMAS
• Visiem lugas varoņiem ir bail no pārmaiņām, jo uzskata, ka no tā attur viņu vecums. Taču Soņa, kā jauna sieviete gan ir gatava pārmaiņām, klusi cer uz mīlestību, taču vecums visapkārt to neļauj piepildīt, taču viņā vienīgajā no visiem vēl mīt cerība.
• Nepiepildīti sapņi, izniekota dzīve, ziedošanās citu labā. (tēvocis Vaņa Serebrjakova un savas māsas un Soņas labā; Irina Andrejevna – Serebrjakova dēļ ) Čehovs 4. cēliena remarkā min, ka pie sienas ir nevienam nevajadzīga Āfrikas karte. Kāpēc tad tur tā ir? Astrovs pie tās pieiet un saka – droši vien tai Āfrikā tagad tāds karstums, ka bail, atbild Voiņickis – laikam gan. Tas, manuprāt, norāda, ka šī Āfrikas, kas atrodas ļoti tālu no Krievijas ir kā zeme, kā neispējams sapnis, pēc kā ilgojas šie cilvēki. Kartei nozīme ne jau kā zināšanām par ģeogrāfiju, bet gan Vaņa uz to raugās kā uz saviem nepiepildītajiem sapņiem. Tā ir cita dzīve.
• Neiespējama, nepiepildīta mīlestība – Soņai pret Astrovu, arī Irinai pret Serebrjakovu nav mīlestība, tātad viņai dzīvē tās trūkst, un pats Astrovs atzinās, ka viņš vairs nemīl nevienu, jo kādreiz to ir zaudējis, tagad var izjust tikai pieķeršanos. Savukārt tēvocis Vaņa arī dzīvē nav jutis prieku, ne mīlestību. Tas viņam šia dzīvē vienmēr ir trūcis un pēc kā viņš ir ilgojies.
…