Apgaismība: Žans Žaks Ruso par dabisko stāvokli un brīvību. Ideālisma filosofija. Imanuēls Kants

Šai savienībai mērķis nav iegūt valsts varu, bet gan valsts brīvības atbalstīšana un nodrošināšana kā priekš savas valsts tā arī priekš citām savienības valstīm. Bet tas neuzliek par pienākumu šīm valstīm pakļauties ar publiskiem likumiem līdzīgi kā cilvēkiem dabiskajā stāvoklī.
Var parādīt šīs federācijas idejas objektīvo realitāti, kurai pakāpeniski jāaptver visas valstis un tādā veidā novestu pie mūžīgā miera. Ja pēc likteņa vēlmes kādai varenai un izglītotai tautai būtu iespējams veidot republiku (kurai pēc savas dabas būtu jātiecas uz mūžīgo mieru), tad tāda republika kļūtu par federatīvo centru citu valstu apvienošanā, kurai pakļautos, lai saskaņā ar starptautiskajām tiesībām tādā veidā nodrošinātu savu brīvību un ar šādu palīdzību paplašinātos savienības robežas.
Starptautisko tiesību kā tiesību uz karu nedrīkst saprast kā sekojoši: ir pilnīgi taisnīgi, ka uz karu noskaņoti cilvēki iznīcina viens otru un rezultātā atrod mūžīgo mieru dziļā kapā, kas nosedz visas vardarbības šausmas kopā ar to vaininiekiem.
Saskaņā ar prātu valsts savstarpējās attiecībās nedrīkst būt cita izeja no kara stāvokļa, kā atsevišķiem cilvēkiem atteikties no savas mūžīgās brīvības, piemēroties publiskiem piespiedu likumiem un tādā veidā veidot tautu valsti, kura beigās aptvertu visu zemju tautas. Bet, izejot no savas starptautisko tiesību jēdziena izpratnes, viņi to negrib, līdz ar to noraidot to, kas ir patiesi. Tāpēc Kants uzskata, ka nav pozitīva ,,miera republikas” ideja, bet tikai savienības negatīvais surogāts, kas noraida karu, kas eksistē un pastāvīgi izplešas, kas ir šo valstu valdību pastāvīgais drauds.
…