Apgrozāmos līdzekļus atspoguļo 2. kontu grupā, kurai ir šādas apakšgrupas, krājumi, produktīvie un darba lopi, norēķini ar debitoriem, nākamo periodu aizdevumi, vērtspapīri un īstermiņa līdzdalība kapitālos, naudas līdzekļi. Krājumi aktīvi , tiek turēti pārdošanai parastās saimnieciskās darbības gaitā, kā arī atrodas ražošanas procesā , lai pēc tam tos pārdotu, krājumu aktīvi ir piegādes vai materiāli , kas tiks patērēti ražošanas vai pakalpojuma sasniegšanas procesā. Krājumi ir jānovērtē , to dara pamatojoties uz pašizmaksu vai tīro iegūstamo vērtību, atkarībā no tā, kurš no šiem rādītājiem ir zemāks, šo krājumu pašizmaksa tiek iekļauts visas pirkšanas izmaksas un citas izmaksas , kuras ir radušās nogādājot krājumus to pašreizējā atrašanās vietā un stāvoklī, kas nozīmē , ka arī transporta vai uzstādīšanas izdevumi tiek pieskaitīti pie pakalpojuma cenas. Krājums var novērtēts pēc 3 dažādiem veidiem pirmais no tiem ir vidējā svētā cena to nosaka summējot materiālu daudzumu reizinājumu ar to cenām un dalot ar visu materiālu daudzumu , arī vidējo svēto cenu var aprēķināt dažādi , viens no šiem aprēķināšanas veidiem ir progresīvā metode, tā tiek pārrēķināta pēc katras piegādes, otrā svētās cenas aprēķināšanas metode ir perioda , to aprēķina katra perioda beigās, otrais krājumu novērtēšanas veids ir FIFO metode ja aprēķinā tiek izmantota šī metode , tad krājumu izmaksas tiek norakstītas to iepirkšanas vai saražošanas secībā pēc to pašizmaksas kā rezultātā posteņi , kas paliek krājumos perioda beigās ir tie , kas ir tikuši nopirkti vai saražoti vēlāk, kā arī pēc LIFO metodes, tomēr šo LIFO metodi Latvijas likumdošana neatļauj lietot. Apgrozāmo līdzekļu uzskaite. Apgrozāmie līdzekļi ir aktīvi, kurus budžeta iestāde plāno izmantot gada laikā vai kuru apmaksa paredzēta gada laikā no bilances datuma. Apgrozāmo līdzekļu sastāvā uzskaita arī lauksaimniecības krājumus, valsts stra¬tēģiskās rezerves, speciālo un militāro inventāru (neatkarīgi no lietošanas laika) un atsavināšanai paredzētus ilgtermiņa ieguldī¬jumus.
