Kā laika gaitā ir pierādījies, valsts nevar iztikt tikai ar to, kas ir saražots „uz vietas”, jo daudzās no zemēm, to starp Latvijā, nemaz nav pietiekams resursu daudzums. Tātad, lai izlīdzinātu šādu trūkumu, jāveido tirdzniecības vai maiņas attiecības ar citām valstīm jeb ārējās ekonomiskās attiecības. Tādejādi veidojas eksports un imports, bez kuriem, saprotams, mūsdienās nevar iztikt, savādāk veidotos sava veida naturālā saimniecība, kas ražo tikai tik, cik sev vaig, bez peļņas un turpmākās ražošanas attīstīšanas nolūkiem. Starptautiskās ekonomiskās attiecības nozīmē starptautisku tirdzniecību, kredītus, tūrismu u. c.
Vēsture. Arī attiecības starp valstīm tāpat kā starp cilvēkiem ir jākopj un laika gaitā tās ir mainījušās. Pēc vēstures var redzēt kā tās ir attīstījušās līdz tādām, kādas tās ir mūsdienās. Pēc Otrā pasaules kara vienīgā valsts, kas pārcietusi karu bez ievērojamiem postījumiem, bija Amerikas Savienotās Valstis. Tāpēc ASV prezidenta Rūzvelta padomnieks Džordžs Maršals izstrādāja Eiropas atjaunošanas plānu, kura būtība bija, ka ASV sniegs palīdzību Eiropas sabiedrotajiem un karu zaudējušām valstīm, lai nepieļautu, ka ilgstošu Eiropas ekonomikas nespēju atgūties un tādejādu veģetēšanu uz ASV rēķina.1 Amerikas Saviento Valstu interesēs arī bija komunisma tālākās izplatīšanās apturēšana. Otrais pasaules karš pavisam izmainīja starpvalstu ekonomikās attiecības. Tikka ieviesta tāda pavisam jauna valūtas sistēma, kā visu valūtu piesaiste dolāram. Lai šī sistēma varētu darboties tika izveidots Starptautiskais valūtas fonds, Starptautiskā Rekonstrukcijas un attīstības banka, kas finansēja citu valstu atjaunošanu un attīstību.2
…