1.Argons – viena no cēlgāzēm
Cēlgāzes ir periodiskās tabulas VIII-A grupas elementi. Pie šīs grupas pieder hēlijs He, neons Ne, argons Ar, kriptons Kr, ksenons Xe un radons Rn. Cēlgāzu atomi nav savienojušies molekulās, tātad var teikt, ka to molekulas ir vienatoma molekulas. Cēlgāzu atomiem ar elektroniem ir pilnībā aizpildīti ārējie enerģijas līmeņi. Tāpēc tiem ir ļoti zema ķīmiskā aktivitāte. Cēlgāzēm ir raksturīgi ļoti mazi starpatomu iedarbības spēki, tāpēc tās ir gāzes ar ļoti zemu viršanas un kušanas temperatūru.Agrāk uzskatīja, ka šīs vielas neveido savienojumus ar citu elementu atomiem un tādēļ tās nosauca par inertajām gāzēm. Taču vēlāk tomēr tika iegūti cēlgāzu savienojumi ar citiem elementiem.
Argonu (no grieķu vārda nedarbīgais) 1894.gadā no sašķidrināta gaisa izdalīja angļu zinātnieki N.Ramzajs un Dž.Relejs.
1.1.Atrašanās dabā
Cēlgāzes dabā veidojas dažādos kodolprocesos. Kosmoss ar cēlgāzēm ir bagātāks nekā Zemes atmosfēra. Gaisā cēlgāzu tilpumdaļa ir apmēram 0,94%. Cēlgāzes satur arī dažas dabasgāzes un daži minerāli.
Cēlgāzes parasti ir sastopamas dabā brīvā veidā (gaisa sastāvā).
Argons dabā ir sastopams brīvā veidā, gaisa sastāvā. Tā kā gaiss ir dažādu gāzu sajaukums, tad tā sastāvā ir: skābeklis (21%), slāpeklis (78%), argons (1%), ogļskābā gāze (0,03%), ūdeņradis, ozons, neons, kriptons, hēlijs, ksenons un ūdens tvaiki. Tīrā veidā argons ir bezkrāsaina gāze.
1.2.Iegūšana
Cēlgāzes tīrā veidā iegūst, pārtvaicējot sašķidrinātu gaisu vai dabasgāzi.
Hēliju iegūst no dabasgāzēm, kas satur hēliju. Neonu Ne, argonu Ar, kriptonu Kr, un ksenonu Xe izdala no sašķidrināta gaisa. Radonu Rn iegūst no blakusproduktu urānu saturošo rūdu pārstrādē.
Argonu ražo no gaisa, destilējot to ļoti zemā kriogēnā temperatūrā.
…