Ši referāta tēma “Priekštāti par valsti Aristoteļa un N. Makiavelli darbos”. Referātā aplūkoti priekštāti par valsti Senjā Grieķijā pēc Aristoteļa skatijumā, kā viena no izciliem filozofiem un viduslaiku Italija pēc N. Makiavelli uzskatījumiem.
Darbā bija izmantoti Aristoteļa trāktats “Politika” un N. Makiavelli “Valdnieks”. Šie avoti bija izmantoti, tāpēc ka tie ir sava laikā atspoguļojums. Abi filozofi rakstīja par reālo pastavošu situāciju, viņi bija vairāk praktiki. Viņi rakstīja par sava laika reālijam, bet tomēr cenšas pie ideālam. Aristotelis ar N. Makiavelli uzrakstīja tādus darbus, kuri izvirza spriedumos līdz mūsdienam. Vēl bija izmantota papildliteratūra. Viena tiem I. Musska grāmata “100 великих мыслителей”, šis darbs bija izmantots, lai aplūkotu labāk filozofu biogrāfijas. Lai labāk aplūkot Aristoteļa daiļrade bija izmantoti M. Kūles raksts “Aristotelis un viņa filozofija” un A. Loseva grāmata “История античной эстетики. Аристотель и поздняя классика”. Šajas grāmatas dēva priekštatu, kura laika darbojās Aristotelis un kā tas bija saistīts ar viņa darbu. V. Lukinas raksts par N. Makiavelli “Достояние республики” raksturoja ne tikai politisku situāciju Florencē 16. gs., bet arī, kā notikumi varētu ietekmēt uz filozofa darbību.
Šis literatūras klasts pieļauj aplūkot un izvirzīt ši referata problēmu. Jau no seniem laikiem bija meģinajumi izprasts, kas nozīme valsts. Parasti filozofi rakstīja kādai jābūt valsti, tie bija ideālie priekštāti. Tomēr interese par to, kas nozīme valsts un kas ir ists ideāls valsts tupinaja pastavēt arī šodien un atbildes nav arī mūsdien. Aristotelis un N. Makiavelli uzrakstīja analīze par dažādam valsts formam par tas trūkumiem un panākumiem.
Tāpēc ši referāta uzdevums aplūkot Aristoteļa “Politiku” un N. Makiavelli “Valdnieku”, lai izprastu, ka viņi rakstūroja valsti.
Lai risinātu uzdevumu bija izveidota nakama referāta struktūra. Ievads, kur aplūkota visa referāta problēmatika. Pirmajā nodaļā raksturoti Aristoteļa svarīgie biogrāfijas momenti un viņa trāktats “Politika”. Otrajā nodaļā apskātīta N. Makiavelli uzskāti par valsti pēc viņa darba “Valdnieks”. Nobegums loģiski pedeja ši referāta sastavdaļa, kura novērteta un apkopota iegūta informācija.
Referāta mērkis parādīt, kā filozofiska doma, neskātas uz savu dažādību cenšās izveidot ideālu. Ipaši meģinajumi izveidot ideālu valsti.
1. Aristoteļa priekštāti par valsti
Senģrieķu filozofs Aristotelis (384 – 322 g. p. m. e.) dzimis Stangrīnā (Trāķijā). Viņa tēvs bija Maķedonijas valdnieka Aminta II galma ārsts un draugs. Savu bērnību Aristotelis pavadīja galmā. 17 gadu vecumā viņš devās mācīties Atēnās – tājā laikā senģrieķu kultūras centrs. Atēnās viņš kļūva par Platona skolnieku. Platons atzīmēja Aristoteļa pratu. Platona skolā Aristotelis ieguva lielas zinašanas, praktiski viņs viss, kas bija zināms tajā laikā. Aristotelis kļūva par universālu domatāju, viņam bija zināmi ne tikai ta laika zināšanas, viņš arī deva pamatus tādam zinātnem, kā fizika, bioloģija, psiholoģija, loģika un etika[1;120]. Pie Platona Aristotelis mācījās ap 20 gadu.
Visvairāk Aristotelis iepazīst ar to, ka viņš bija par Maķēdonijas Aleksandra audzinātaju.
…
