Paaugstināts asinsspiediens jeb arteriālā hipertensija.
Hipertensija ir hroniska arteriālā asinsspiediea paaugstināšanās, kad sistoliskais spiediens turas virs 140 mm/Hg staba, bet diastoliskais – virs 90 mm Hg staba.
Asinsspiediena lielumu ietekmēsirdsdarbības spēks, perifērā asinsvadu pretestība, asins viskozitāte un sirds izsviesto asiņu daudzums. Asinsspiediens mainās atkarībā no fiziskās slodzes, emocionālā stāvokļa, miega u.c. faktoriem. Arī nieru, virsnieru asinsvadu un nervu darbība ietekmē asinsspiedienu. Arteriālā hipertensija ar retiem izņēmumiem ir neizārstējama slimība, ar kuru ir jāmācās sadzīvot un to kontrolēt, uzturot asinsspiedienu normas robežās.
Ilgstoši paaugstināts asinsspiediens negatīvi ietekmē organismu:
- Sirdij pastāvīgi jāstrādā ar lielu spēku, kas sirds muskulim prasa lielāku skābekļa patēriņu, tāpēc lielāks ir miokarda bojājums vai sirds mazspējas attīstības risks.
- Paaugstinātais asins plūsmas spiediens bojā asinsvadu sienu, visvairāk nierēs, acs asinsvadu apvalkā, galvas smadzenēs. Šis bojājums var izraisīt asinsvadu plīsumu vai veicināt aterosklerozes attīstību.